Strādīgi cilvēki dzīvo arī Neretas pusē. Par to vēlreiz pārliecinājos, tiekoties ar Kasparu Bajinski. Viņš saimnieko vecāsmātes Veltas Ziemeles saimniecībā “Tīlāni”, audzē govis, ražo pienu, papildus strādā Nacionālo bruņoto spēku bāzē Lielvārdē. Abus darbus veiksmīgi izdodas savienot. Pamazām saviem spēkiem un līdzekļiem, bez kredītiem, atjauno saimniecības ēkas, tehniku.
Brālis palīdz stūrēt traktoru
Pāris kilometru no Neretas centra esošās “Tīlānu” mājas celtas pagājušā gadsimta sākumā. Kā daudzas pamatīgi cietušas padomju laikos, kad valdošā nesaimniecis-kuma dēļ daļu ēkas, kūts un šķūņa, kā Kaspars saka, izkūpināja caur skursteni. Pēdējos gados ierīkota piena māja, remontēta kūts. Kokmateriālu kaudze pie tās liecina, ka drīzumā uzlabos arī ēkas ārējo izskatu. Četri suņi, kuri sētā pārsteidz, viens par otru skaļāk riedami, te, pierobežā, dzīvojot, esot nepieciešami, lai cīnītos ar nakts sirotājiem. Pa kādai vērtīgai lietai no apkārtnes saimniecībām nozogot ik pa laikam.
“Laiks un darbi jāsadala tā, lai vienu diennakti pavadītu Lielvārdes bāzē, trīs dienas atliktu saimniecībai,” stāsta Kaspars. “Galvenais ir tikt līdz Aizkrauklei, tālāk ved darbavietas transports.”
Kaspars, lai arī lauksaimniecībā nepieciešamās iemaņas nav apguvis skolās, pārzina visu saimniecībā darbināmo tehniku un ap 40 saimniecības hektāru. Lai pietiktu ganību un barības 13 govīm, vairāk kā 20 hektāru nomā no kaimiņiem. Atbilstoša izglītība gan ļautu piedalīties dažādos saimniecības modernizācijas projektos, kas paredzēti jaunajiem lauksaimniekiem. Tie “Tīlāniem” pagaidām iet secen. Kaspa-ra brālis Jānis mācās Neretas vi-dusskolas 12. klasē un palīdzot traktoru stūrēt. No skolas brīvajā laikā viņš nodarbojas ar dravniecību.
Par pussantīmu vairāk
Neretietis piensaimniecību no iespējamajām lauksaimniecības nozarēm izvēlējies tāpēc, ka “vienkārši patīk, darbs vieglāks”. Arī tehnikas remontēšana padodas. Pirms divām nedēļām Ērberģē nopirkts traktors. Lietots, toties, kā saka saimnieks, nebūt neatpaliek no kaimiņa “John Deere”. Tiem rezerves daļas dārgas, bet lietotajiem “T” markas traktoriem, ražotiem Krievijā, detaļas, īpaši, ja pērk Lietuvā, joprojām ir lētas. No 100 latiem aptuveni 30 latu ir ietaupījums salīdzinājumā ar Latvijā pirktajām. Lietuvā joprojām var nopirkt lietas, kuras Latvijā ir aizliegto sarakstā un veikalu plauktos neatrast, piemēram, etiķa esenci. “Būs eiro abās valstīs, sadarbība ar Lietuvu būs vēl labāka,” teic jaunais neretietis.
Ienākumi saimniecībā pietiekami, lai nodrošinātu minimālo summu hektāram un saņemtu bezakcīzes degvielu. Par atbalsta maksājumiem Kaspars pasmaida, salīdzinot situāciju Latvijā un netālajā Lietuvā. Tur platību maksājumus zemniekam ieskaita tad, kad nauda nepieciešama — sezonas sākumā. Latvijā — gada beigās.
Lai arī nedaudz, tomēr jūtams ir no augusta pieliktais pussantīms par katru pārdoto piena litru, ko maksā Jēkabpils piena kombināts. Tas, pateicoties arī piena kvalitātei, ko iepērk kā augstākās šķiras produktu. Kvalitāti izdodas saglabāt, ievērojot sanitārās normas, govju ārstēšanā pēc iespējas mazāk lietojot antibiotikas.
Šobrīd saimnieks krājot naudu jaunai siena presei, tad nākamajā sezonā vairs nevajadzēs lūgt kaimiņa palīdzību barības sagatavošanā un parastā presētā siena vietā varēs gatavot skābsienu.
