Pagājušajās brīvdienās kurmenieši gribēja “nošaut divus zaķus” vienlaikus. Pirmo reizi tajā pašā dienā, kad kapusvētki, Kurmenes pamatskolā bija aicināti pulcēties tās bijušie absolventi. Reģistrējās nedaudz vairāk kā trīsdesmit. Viena no pasākuma organizatorēm Vera Šahnova teic, ka ar laiku šāda tikšanās augusta trešajā sestdienā varētu būt tradīcija.
Sestdien Kurmenes centrā visas dienas garumā varēja sastapt kādu prominenci, vīrus uzvalkos, jauniešus, kas, bariņos pulcējušies, atcerējās šajā ēkā pavadīto laiku. Gan pašiem, gan tiem, kuri nav kurmenieši, interesanti ir atmiņu stāsti.
Blēņas darītas
internātā
Līvija Letkovska stāsta, ka skolu pabeidza tad, kad no septiņu klašu pamatskolas izglītības valstī pārgāja uz astoņu — 1964. gadā. Toreiz, kad bija iespēja pieņemt lēmumu — turpināt mācīties vēl vienu gadu vai nē, visa 12 skolēnu lielā klase izvēlējusies palikt Kurmenē vēl gadu.
Tagadējais smiltenietis Jānis Puisītis no “Mieriņu” mājām te mācījās vēl senāk un, iespējams, no visiem tajā dienā atbraukušajiem bija visvecākais absolvents. Pirms 65 gadiem, 1944. gada 5. aprīlī, ap 30 skolēnu lielā klase teica ardievas Kurmenes skolai. Jānis devies uz Rīgu, apguvis tehniskas zināšanas un līdz pensijai strādājis par aukstuma iekārtu speciālistu. Jautāju sirmajam vīram, lai atklāj vietu, kur starpbrīžos gājuši pīpēt. Viņš teic, ka tikai viens no klases ne ar to vien aizrāvies. Skolā maz blēņu darīts, bet internātā gan. Ziemā, jo mājas bija astoņu kilometru attālumā, naktis pavadīja internātā. Tur gan zēnus nevarēja valdīt. Piemēram, uzlauzuši virtuves durvis un paņēmuši vi-
sas Ziemas-svētkiem ceptās piparkūkas. Sods — nedēļu izslēdza no skolas. Kā pieķēra vainīgos? Kabatas bijušas pilnas drupačām…
Saglabā seno dienu auru
No “Baltās skolas” uz internāta ēku dodas šarmantas dāmas. Vienai no viņām rokās pūkains pekinietis. Dāmas pavada kāds kungs. Tie ir: Sarmīte Prule, viņas māte Sandra Putilovska un radinieks Sandis Trūba. Sarmīte ir televīzijas šova “Dejo nost!” uzvarētāja un kabarē kluba “Burleque” dalībniece. Viņas māte no skolas un Kurmenes uz Rīgu aizbrauca 1975. gadā. Kad Kurmenē vēl dzīvojusi Sandras māte, ciemos braukuši ik gadu. Salīdzinot ar laiku pirms 38 gadiem, bijusī kurmeniete atzīst, ka patīkami ir apskatīt bijušo jaunās skolas, toreizējā internāta, ēku, jo tajā saglabāta to dienu aura. “Baltā skola” pēc eiroremonta, izņemot kāpnes, vairs neatgādina par senām dienām.
Oskars Betaks un Kristaps Daugavietis mācības šajā skolā beiguši dažādos gados. Viņi detalizēti atceras toreizējo ēkas plānojumu, kur kādreiz bijušas sienas, kur durvis. Skolas laiks, īpaši pēc stundām, saistās ar malkas gādāšanu skolas krāsnīm. Ne soda dēļ, vienkārši gājuši palīdzēt. Viegli tas nenācies, jo pa krāsnij bijis katrā klasē.
Vera Šahnova un vēlāk arī viņas bērni mācījušies Kurmenes skolā. Viņa teic, ka šādi stāsti noteikti silda ne tikai cilvēku sirdis, bet arī senās ēkas sienas, tāpēc nākotnē tāda “salidošana”, vēlama kopā ar ģimenēm, vajadzīga biežāk nekā līdz šim.
