Lai varētu likumīgi medīt, nepieciešamas ne tikai medījamo dzīvnieku licences, bet jābūt arī noslēgtiem medību tiesību nomas līgumiem ar zemes īpašniekiem. Diemžēl ne visi zemes īpašnieki godprātīgi izturas pret šiem līgumiem, un bieži vien mednieki ir neziņā, vai līgums jau aizmuguriski nav pārslēgts un cerētās atpūtas vietā neiznāks skaidrošanās ar likumsargiem.
Vajadzīgi abām
pusēm
Kokneses novada konsultatīvās medību padomes vadītājs Edgars Mikāls stāsta, ka, no vienas puses, līgumi vajadzīgi medniekiem, lai likumīgi medītu. No otras, tie vajadzīgi arī zemes īpašniekiem, lai iegūtu sabiedrotos, kas palīdzēs pasargāt lauksaimniecības sējumus no meža dzīvnieku postījumiem.
— Protams, jebkuru līgumu var lauzt, — saka Mikāla kungs. — Nav iespējams paredzēt visus gadījumus, kuros kādam citam arī būs interese par medīšanu konkrētajā vietā, un viņi zemes īpašnieku mēģinās pārliecināt, līgumu pārpirkt vai kā citādi vienoties.
Jāmaina sistēma
Šo jautājumu varētu sakārtot tikai valstiskā mērogā ar likumu, kā tas ir, piemēram, Igaunijā. Mednieku kolektīviem ir noteiktas teritorijas, un zemes īpašnieki var liegt savā īpašumā medīt vispār, taču nevar atļaut medīt kādam citam mednieku formējumam.
Ja ir jānoslēdz 200 līdz 300 līgumu, un šobrīd cilvēki nevēlas slēgt līgumu ilgāk kā gadam, tad ar līgumiem vien jānodarbojas. Cik tam vajadzīgs laika un enerģijas! Labi, ka daudzi zemes īpašnieki jau sapratuši, ka pret mežazvēru postījumiem jācīnās kopā ar medniekiem. Zemes īpašnieki izmanto repelentus, domā par žogu ierīkošanu un laikus informē medniekus, kur rodas vislielākās problēmas, kur dzīvnieki jāšauj. Mednieka uzdevums ir regulēt dzīvnieku skaitu saskaņā ar meža dienesta izdotajām atļaujām.
Ja līgums ir ļoti īsam termiņam, tas neveido stabilas attiecības, un mednieks nav ieinteresēts ierīkot kaut vai medību tornīšus. Tos ceļ ilgākam laikam, patērējot laiku un materiālus. Ja nav garantijas, ka medību objektu varēs izmantot ilgāku laiku, šādas investīcijas parasti neveic.
Ja puses nav apmierinātas, var taču sanākt kopā un izteikt pretenzijas un ierosinājumus. Sarunu ceļā var panākt ļoti daudz.
Kukurūzu nosargāt sarežģītāk
Ir lauksaimnieki, kuri audzē graudaugus, un tie, kuri audzē kukurūzu. Ar postījumu novēršanu graudaugos Kokneses pusē veicas samērā labi. Apmierināti ir gan zemnieki, gan mednieki. Ar kukurūzu ir citādi. Šo kultūru tās lielā auguma un biezības dēļ nosargāt ir sarežģītāk. Jāierīko gluži vai stigas, pa kurām var izdarīt šāvienu. Arī pie pašas mežmalas kukurūzu sēt nevajadzētu, jo tādā gadījumā medniekam cīņā ar mežacūkām nav ne mazāko izredžu. Dzīvnieki ieskrien laukā un netraucēti darbojas.
Šobrīd Kokneses novads jau ir sadalīts starp mednieku kolektīviem, un veidot jaunus nelielus medību objektus nebūtu prātīgi. Tā var zaudēt iespēju medīt lielākus dzīvniekus, un palielinās malumedību risks. Mazā objektā var medīt tikai nelimitētos medījamos dzīvniekus, taču nav garantijas, ka lapsu un jenotsuņu vietā netiks šauti lielāki dzīvnieki. Arī kontroles iespējas šādā situācijā ir visai ierobežotas.
