Vakar no Aizkraukles Svētās Terēzes no Bērna Jēzus Romas katoļu baznīcas svētceļojumā uz Aglonu priesteru Māra Zviedra un Ilmāra Tolstova vadībā devās 50 cilvēku grupa. Galamērķī paredzēts nokļūt 12. augustā.
Kā liecība citiem
Katoļu baznīcas draudzes pārstāve Ilze Možeika, kurai šis ir trešais svētceļojums, stāsta, ka grupā ir 14 svētceļnieku no Aizkraukles, pārējie — no Salaspils, Skrīveriem, Lielvārdes, Ikšķiles, Ogres, Alūksnes, Bauskas, Madonas, Rīgas un Līvāniem. Visi, arī līvānieši un alūksnieši, sapulcējās Aizkrauklē. Grupā ir arī Polijas pilsētas Elkas Garīgā semināra audzēknis Elvis Rudovics.
“Ejam nevis pa Rīgas—Daugavpils šoseju, bet gan pa Daugavas labā krasta ceļiem, jo tā ir drošāk un lūgšanām netraucē automašīnu rūkoņa,” stāsta priesteris Māris Zviedris. “Pirmajā dienā pa lauku ceļiem līdz Koknesei mūsu maršruts bija 17 kilometru garš. Tik īss tādēļ, ka sākumā ir jāpierod iet, tā ir tāda kā iesildīšanās pirms garā ceļa. Mūsu svētceļojums ir kā liecība citiem cilvēkiem, mēs gribam Dievu atklāt arī viņiem — lai viņiem rastos vēlme Dievu iepazīt.”
Jāatsakās no laicīgām lietām
Svētceļojuma vadmotīvi ir nabadzība, šķīstība un paklausība. Nabadzība — līdzi jāņem tikai pats nepieciešamākais, ir jāatsakās no laicīgām lietām, jāizslēdz mobilie tālruņi. Šķīstība — sirds ilgojas pēc Dieva, ceļš tiek aizvadīts dziesmās un lūgšanās. Paklausība — gan Dievam, gan grupas vadītājam Ilmāram Tolstovam.
Pirmā nakšņošanas vieta bija Koknesē, pēc tam svētceļnieki naktis pārlaidīs Vietalvā, Ļaudonā, Atašienē, Rudzātos, Riebiņos un Feimaņos. “Lielākoties nakšņosim skolās un kultūras namos,” stāsta Ilze Možeika.
Grupas vadītājs Ilmārs Tolstovs svētceļojumā dodas jau 17. reizi. “Lūgšanas katru dienu ir citādas, mēs atceramies arī baznīcas svētos,” viņš stāsta. “Svētceļojums līdzinās nedēļai klosterī ar tā dzīves ritmu. Tā laikā apjaušam, ka dzīvei, tāpat kā svētceļojumam, ir sākums un beigas un laiks ir jāizmanto lietderīgi.”
No četriem līdz 64 gadiem
Grupā jaunākā dalībniece ir četrgadīgā Alise no Salaspils, viņa ceļā devusies kopā ar deviņus gadus veco māsu Evu un vecmāmiņu Māru Zviedri no Madonas novada, jo mammai ir jāstrādā.
Abām meitenēm šis ir otrais svētceļojums, bet vecmāmiņai — septītais. Mazā Alise, kad piekūst, sēžas ratiņos vai draudzes mikroautobusā, kuru vada Māra Zviedre. Jau septīto reizi viņa pilda arī pavāres pienākumus. Māras kundze ir priestera Māra Zviedra māte, bet priesteris Māris Zviedris ir mazās Alises krusttēvs. Dievkalpojumu un kāzu dēļ viņš gan svētceļojumā varēs piedalīties tikai dažas dienas.
Vecākajai grupas dalībniecei Veltai Kuzņecovai no Aizkraukles ir 64 gadi. “Katoliete esmu kopš 2009. gada, svētceļojumā eju pirmo reizi un palīdzu arī maltītes gatavošanā,” viņa stāsta.
Allaž kaut kas jauns
Marta no Ogres: “Svētceļojumā eju jau piekto reizi, bet no Aizkraukles — pirmo. Tajā allaž ir kaut kas jauns, citas emocijas, izbaudu laiku un vairāk iepazīstu Dievu.”
Helēna no Aizkraukles: “Eju jau trešo reizi, gaidu, kā būs šoreiz, sākumā tu nezini, ko katrs svētceļojums tev dos. Ceļā gadījies noberzt kājas, un tad sev jautāju — kāpēc es vispār gāju? Bet, kad ieej pa Aglonas bazilikas vārtiem, rodas padarīta darba izjūta, un tu saproti, kādēļ.”
Anna no Lielvārdes: “Eju trešo reizi. Svētceļojuma laikā krustu nesam uz maiņām, un to nest ir viegli — rodas apbrīnojams spēks.”
