Polijas galvaspilsētā Varšavā ceturtdienas vakarā iegaudojās sirēnas, pieminot 69.gadskārtu kopš neveiksmīgās Varšavas 1944.gada sacelšanās sākuma, vēsta Polijas Radio.
Sirēnas iegaudojās plkst.17 (plkst.18 pēc Latvijas laika), kad 1944.gada 1.augustā poļu pretošanās kustības bruņotais spārns “Armia Krajowa” (burtiski – Tēvzemes armija (AK)) pēc mobilizācijas izsludināšanas sāka sacelšanos pret nacistiem, kuru pusē bija milzīgs pārspēks.
Sacelšanās mērķis bija ne tikai cīņa pret nacistiem, bet arī mēģinājums apsteigt uzbrūkošo Sarkano armiju, lai neļautu tai Varšavā iesēdināt PSRS izveidoto marionešu valdību.
Sacelšanās laikā krita 16 000 poļu cīnītāju un aptuveni 6000 tika smagi ievainoti. Dzīvību zaudēja arī 150 000 līdz 200 000 civiliedzīvotāju.
“Armia Krajowa” cīnītāji padevās 2.oktobrī, kad nacisti piekrita pret tās locekļiem izturēties kā pret karagūstekņiem, nevis kā pret “bandītiem”, kam uz vietas izpildāms nāvessods.
Atlikušos 500 000 Varšavas iedzīvotāju nacisti padzina un pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi.
Sarkanā armija šīs kaujas vēroja no Varšavas pievārtes Vislas austrumu krastā un mierīgi nogaidīja, kamēr nacisti iznīcinās pretošanās kustības vienības.
Varšavas centrā PSRS armija iegāja tikai 1945.gada 17.janvārī.
Oficiāli pasākumi, lai pieminētu divus mēnešus ilgo sacelšanos, tiek rīkoti tikai kopš 1989.gada, kad krita komunistiskais režīms.
Ceturtdien Varšavā pēc sirēnu iegaudošanās notika piemiņas ceremonijas, kurās piedalījās Polijas prezidents Broņislavs Komarovskis un vēl dzīvi palikušie sacelšanās dalībnieki. Varšavas sacelšanās kalnā Mokotovā tika aizdegtas laternas.
Vēlāk ceremonijā kapsētā Komarovskis norādīja, ka, lai gan “Varšava ir sadziedējusi savas brūces, brūces ilgi paliks cilvēku sirdīs un cilvēces atmiņā”.
