Nu jau vairākus gadus, braucot uz Palangu, ekskursantu autobusi piestāj arī netālu no Darbēniem. Te Kretingas rajona Mažuču ciematā top lielākais japāņu dārzs Eiropā, saukts arī par Dziedošo akmeņu ieleju. Tas aizņems 16 hektāru.
Vienojošs elements —
akmeņi
Jau agrāk ceļotāji Žemaitijas reģionā bija iecienījuši divus apskates objektus: Mosēdas ciema Akmeņu muzeju, ko veidojis vietējais ārsts Ints, un neparasto Haosa muzeju, ko radījusi Orvidu ģimene. Topošo ekskursijas objektu ar šiem nosauktajiem saista vien tas, ka arī japāņu dārzā nozīmīga loma ir akmeņiem. Un vēl interesanta sakritība: šo dārzu, tāpat kā Mosēdā, veido Inta kolēģis ārsts Šarūns Kasmanausks.
Palīdz
japāņi
Kad ieradāmies Dziedošo akmeņu ielejā, mūs sagaidīja interesanta kundze — ārsta māte, krievu valodas skolotāja, kura topošajā japāņu dārzā strādā par gidi. Stāstot par japāņu dārza izveidi, kas tiek iekārtots mantotā īpašumā, viņa piemetināja, ka tam nepieciešams ļoti daudz naudas — vairāki miljoni. Diemžēl Eiropas Savienība šo projektu neatbalstot — pieprasot, lai pusi nepieciešamās summas gādā tā veidotāji. “No kurienes gan ārstam lai būtu tāda nauda?” jautāja gide. Tāpēc tiekot meklēti citādi risinājumi. Palīdzību neliedz arī japāņi, kuri uz šejieni brauc konsultēt dārza veidošanā. Lai gūtu papildu līdzekļus, ir uzceltas arī vairākas viesu mājiņas.
Svin
saulgriežus
Daudziem gandrīz vai eksotika šķita redzēt īstu japānieti, pie kuras varēja pasūtīt īpašu tēju spilgti zaļā krāsā. Šķiet, piemīlīgajā japānietē bija apvienots viss pasaules miers un harmonija. Viņas smaids bija valoda, kurai nevajag tulkojuma. Manuprāt, arī topošā dārza būtība ir līdzīga viņai: miera un harmonijas osta. Šis pakalns pie Lazdininku ezera jau kopš senatnes ir uzskatīts par enerģētisku vietu. Sendienās žemaitieši te ir svinējuši vasaras saulgriežus.
Te cilvēki kā nederīgu apģērbu varēs nomest ikdienas rūpes un saplūst kopā ar dabu. Tiesa, vienatnē lēnā pastaigā to visu var izbaudīt labāk. Šarūna māte pastāstīja, ka te būs triju veidu dārzi: pastaigu dārzs, meditācijas dārzs, papildināts ar akmens skulptūrām, un iekšpagalmu dārzs.
Papildina
esošo
Japāņu dārzu māksla pasaules kultūrā ir unikāla parādība. Sākumā tai bija daudz līdzības ar Ķīnas dārzu mākslu, taču vēlāk tie attīstījās pilnīgi patstāvīgi un iekaroja popularitāti arī Eiropā. Atšķirībā no Ķīnas dārziem japāņu dārzos samazināja objektu skaitu, un tie ieguva dziļu simbolisku jēgu. Lai pilnībā izprastu japāņu dārzu, jāspēj kaut nedaudz iztēloties šīs valsts dabu — kalnus ar dziļām upju ielejām, bagātīgu augu valsti, jūru un klinšainas salas.
Topošā dārza projektā viena no galvenajām sastāvdaļām ir laukakmeņi, starp kuriem plūst ūdens, kas liek “dziedāt” akmeņiem. Daudzviet gan redzējām tikai ar akmeņiem noklāto upes ceļu bez ūdens.
Arī Likteņdārzs Koknesē top pēc japāņu ainavu arhitekta projekta. Atšķirība gan tā, ka Dziedošo akmeņu ieleja nebūs piemiņas vieta ar kultūrvēsturisku nozīmi, bet gan estētisks baudījums ceļotājiem.
Ziedu pārpilnības
nav
Pirms pāris gadiem komentāros kāds ekskursants bija ierakstījis — nekā jau sevišķa tur nav: daži panīkuši kociņi un akmeņi. Krāšņu ziedu mīļotāji te tiešām varētu vilties, jo ziedošu puķudobju te nav. Pēterdienā, kad bijām dārzā, te ziedēja viens rododendrs, starp akmeņiem bija izspraukusies viena dienlilija un pāris ugunspuķu. Ziedēja arī viens koks — līdzīgs Japānas ķirsim ar lieliem sārtiem ziediem. Pagaidām no iecerētajiem darbiem veikta apmēram trešdaļa.
Bez
steigas
Lietuva ar akmeņiem nav pārāk bagāta, tāpēc smagie granīta bluķi tiek pirkti un vesti šurp pat no Skodas apkārtnes un arī no Latvijas. Pavisam plānots sagādāt 25 tūkstošus tonnu laukakmeņu, pagaidām atvests 12 tūkstošu.
Dārza tapšanas pamatnoteikums — tas jāveido nesteidzoties. Katram akmenim tiek meklēta tā īpašā vieta. Blakus tiem dārza veidotāji stāda aptuveni trīs metrus garas priedītes, bērziņus un dekoratīvos krūmus, kas atvesti no Japānas. Iecienītākais koks ir priede, jo tā simbolizē ilgu mūžu. Populāri arī augļukoki. Pavisam paredzēts iestādīt ap diviem tūkstošiem koku. Kāda vācu firma dārza iekārtošanai apsolījusi piegādāt 200 tonnu kūdras.
(Turpmāk vēl)
