“Ja jūs zinātu, ar ko es šodien iepazinos!” ar šādu intriģējošu uzrunu savus draugus un paziņas ne reizi vien ir pārsteigusi Sabīnes kundze no Skrīveriem. Un tās nav nekādas slavenības. Visi viņas jaunie paziņas ir dzīvnieki. Dažas šīgada “iepazīšanās” Sabīne atklāja “Staburagam”.
Stārķis un
kafija
“Tikšanos ar stārķi es labi atceros — tas bija 8. jūlijā. Braucot uz savu dārzu, iegriezos pie draudzenes, domāju, ievedīšu viņai pagaršot pašcepto kūciņu, padzersim kafiju,” stāsta Sabīnes kundze. “Kad apsēdos uz soliņa, vai satrūkos — zemu pārlaidās stārķis un notupās uz vagoniņa jumta turpat dārzā. Acīmredzot viņam šķita interesanti ieklausīties mūsu sarunā. Mēs galanto ciemiņu nolēmām pacienāt. Sadrupināju kafijas tasītē, kurā vēl mazliet bija palikuši biezumi, sausiņus un pacienāju viesi, bet viņš man ieknāba īkšķī, taču cienastu apēda. Draudzene teica, ka stārķis jābaro ar dabas produktiem, bet vai tad kafija nav no dabas? Viņa aizgāja ciemiņam sarakt sliekas. Reizi pa reizei viņš draudzeni apciemo.
Kautrīgā daudzbērnu māmiņa
Šogad pavasarī biju lieciniece, ka eži itin čakli risina demogrāfisko problēmu. Manā kūtī pērn dzīvoja eziene, taču šopavasar mani tur gaidīja pārsteigums. Bija sarausts tāds kā mazs skudrupūznis — septiņi ežulēni īkšķa lielumā mīkstām adatiņām. Eziene bija kļuvusi daudzbērnu māmiņa. Bet mani pārņēma tāda bērnišķīga ziņkārība — gribējās viņus kārtīgi apskatīt. Ezienei pārlieku liela interese acīm-
redzot nepatika, jo vienvakar ska-
tos — viņai kaut kas mutē. Do-
māju — medījums, bet nekā. Viņa mutē bērnus nesa uz jaunu mājvietu. Droši vien nosprieda, ka citur būs drošāk.
Ap Jāņiem redzēju — viens ezis bija atnācis uz kūtiņu izlūkos, varbūt mana paziņa, jo atstātais piens bļodiņā regulāri tiek izēsts.”
