Jānoformē gaumīgs ziedu pušķis vai jāaizpilda vieta zem lieliem kokiem, kur nekas lāgā negrib augt? Pietrūkst laika puķudobes vai kapu kopiņas aprūpei? Esi debitants dārza lietās un pat nezini, ar ko sākt? Šajos gadījumos hosta ir gandrīz kā universāls kareivis.
Interesanta
struktūra
Hostu trumpis ir to pieticīgums, jo augi nav cimperlīgi, spēj pielāgoties dažādiem augšanas apstākļiem un, iestādīti vidēji mitrā māla vai smilšmāla augsnē, var iztikt bez organiskā papildmēslojuma. Hosta kuplo kā saulē, tā pusēnā un ēnā, draudzīgi saspēlējas ar skujeņiem, ziemcietēm un vasaras puķēm, neapvainojas, ja vietu ierāda žogmalē, gar taciņu vai pie fasādes, lai nosegtu ne pārāk glītus ēkas pamatus, papildina, stabilizē kompozīciju dobē, puķu kastē uz terases vai balkona. Bet, ja ēnainā dārza stūrī jāuzbur paklājs no augiem ar dekoratīvām lapām, šīs ziemcietes blīvais, nosedzošais lapu klājums neliek vilties.
Ar ziediem daudzās hostu sugas un šķirnes nelepojas, tie parasti ir balti vai violeti, toties lapotnes krāsu, nokrāsu un formu palete — apbrīnojami plaša. Piemēram, ‘Fortina’ hosta priecē ar lielām zaļām lapām, ko ierāmē dzeltens apmalojums, bet ‘Zībolda’ hostai tās var būt gan zilzaļas, gan dzeltenas. Citām hostām lapas ir garenas, ar smailiem galiem, baltām apmalītēm, spilgti zaļas sirds formā, ar izteiktu dzīslojumu vai smaili ovālas ar dzeltenīgi baltām svītrām, plankumiem, tumši zaļu apmalojumu.
Ar atšķirīgo eksterjeru tās lieliski piemērotas, lai veidotu dobi tikai zaļos toņos. Izskatās ne mazāk eleganta par dobi ar spilgti raibiem ziediem. Tomēr jāņem vērā augu potenciālie parametri — no pundura līdz gigantam. Piemēram, izmērs XS norāda uz 10 līdz 20 cm augstumu, bet EXL brīdina, ka sagaidāms 150 cm augsts akcents. Pundura hosta labāk iederas tuvāk skatam vai akmeņdārzā. Gigantiskās var stādīt arī vietā, kur zāle netiek bieži pļauta, tur tās veiksmīgi konkurēs ar citiem pļavas augiem.
Protams, nav viegli jaunajām šķirnēm uzreiz atrast pareizo vietu, parasti nākas pārstādīt vairākas reizes, bet līdz ar dārzu taču aug arī tā kopējs.
Divi vienā
Viena no lielākajām hostu kolekcijām ja ne visā Lejaskurzemē, tad Nīcas novadā noteikti pieder Ingai Skrodei. Blakus dzīvojamajai mājai divu lielu koku paspārnē plešas iespaidīga dobe, kas atvēlēta tikai hostām. “Kristapu” saimniece teic, ka kolekcija, kurā šobrīd pārstāvētas 133 hostu šķirnes, aizsākta neapzināti. Pirmais augs pie viņas ‘‘ieradies’’ pirms gadiem 15, bet pamatā ar hostām, tāpat kā pujenēm, laimiņiem, astilbēm un citām ziemcietēm, iedraudzējusies tāpēc, ka nepietiek laika vasaras puķu aprūpei. Turklāt ēnainā vieta virs dižkoku saknēm, kur nekas cits lāgā negrib augt, hostām izrādījusies pa prātam. “Tās ir tik dažādas, tik krāsainas! Tās ļoti labi “paņem laukumu”, labi izskatās kompozīcijās, tās var pielikt klāt pušķiem. Hosta ir reizē gan zieds, gan lapa, tai piestāv apzīmējums “divi vienā”, ” auga krāšņumu un izmantošanas daudzpusību uzteic Inga. Trešdaļa viņas hostu ir “ārzemnieces”, ko no ceļojumiem atvedusi pati, tāpat radi un domubiedri. Vairāki interesanti eksemplāri dāvināti, pasūtīti no Latvijā pazīstamiem dārzkopjiem. Liela daļa iegādāta no slaveno selekcionāru Gunas un Jāņa Rukšānu stādu audzētavas. Vilties nav nācies. “Ar hostām aizraujas arī Gunta Vecpils un mūsu novada priekšsēdis Agris Petermanis. Kad atvests mājās kas interesants, tad ir barters. Vienu brīdi tiešām biju azartā, bet jebkura dārza attīstībā ir sākumposms un brīdis, kad vairs negribas visu pēc kārtas, bet kaut ko īpašu, sev pietuvinātu.”
Patriots, Peļausīte, Striptīzs un citi
Visskaistākais lapojums hostām ir līdz jūnija vidum, pēc tam tās sāk līdzināties cita citai. Ja kāds ieminas, ka daudzas hostas kolekcijā ir vienādas, Inga norāda uz niansēm: “Manā kolekcijā katru šķirni pārstāv viens eksemplārs, un tiem ir dažādas lapu formas, krāsas un lielumi, tāpat ziedi. Visus hostu nosaukumus nav vajadzības paturēt galvā, tie pierakstīti blociņā — lai nesajūk, iekārojot nākamo jaunumu.”
Aicināta parādīt favorītes, Inga steidz pie ‘Patriota’, ‘Lowe Part’, ‘Striptease’ un ‘Little missy’, ko tautā sauc par Peļausīti. Tikpat mīļa saimniecei esot dzeltenā ‘Orange’, ‘Marmelada’ , ‘Blue Angels’, ‘Snowden’.
“Pavasarī, tikko sāk parādīties lapas, šķiet, viss kārtībā, bet nu jau gandrīz par biezu, būs jāretina,” paškritiski vērtē kolekcionāre. Ja augsne atbilstoša, trešajā, ceturtajā gadā jaunstāds pārvēršas varenā krūmā.
Hostas īpaši barot neesot vajadzības, dažreiz pavasarī uzberot nedaudz universālā mēslojuma, toties pie dobju ierīkošanas augsnē rūpīgi iestrādāti kūtsmēsli, kuru pašu fermā netrūkst. Lai lapām tiktu vairāk spēka, Inga izlauž ziedus, bet, jautāta par gliemežiem, teic, ka palīdzot putni: “Apkārtnē ir daudz stārķu ligzdu, viņiem patīk pastaigāties pa nopļauto zāli. Šorīt saskaitīju desmit stārķu, tad vēl kaijas atlidoja.”
Rudenī Inga hostām un arī citām ziemcietēm vecās lapas nenovāc: pa nogrieztajiem kātiņiem var iekļūt ūdens un izsaldēt. Turklāt pavasarī ir mazāk iespēju nejauši izkaplēt. Pa ziemu arī nepiesedz. Tādu padomu devis viens no ainavu arhitektiem — ziemciešu speciālists un dārzkopības guru Andris Orehovs.
Ingas nākotnes plānos ietilpstot hostu izvietošana pie dīķa, varbūt arī parkā zem kokiem — lai smukums aplūkojams no visām pusēm.
