Šīgada martā SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētājas pienākumus sāka pildīt valdes locekle neiroloģe Dzintra Krišjāne. Viņas vadībā pagājuši jau pieci mēneši. Kas paveikts un kādas pārmaiņas notikušas? Esam saņēmuši laikraksta lasītāju un portāla www.staburags.lv lietotāju jautājumus, uzdodam arī tos.
Pilnai slodzei pacientu būtu par maz
— Kā ir pagājuši pirmie darba mēneši?
— Viegli nav bijis. Lai varētu pildīt valdes priekšsēdētājas pienākumus, esmu samazinājusi savu darba slodzi stacionārā. Darbu atvieglo tas, ka esam trīs valdes locekļi un katrs atbild par savu jomu: es organizēju valdes un ārstniecisko darbu, Laura Kļučina atbild par projektu īstenošanu, bet Juris Ābele — par finansēm un informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Ēriks Vizulis vairs nav valdē, jo likums neļauj savienot pašvaldības uzņēmuma valdes locekļa un deputāta amatu.
— Šīgada februārī Aizkraukles iedzīvotāju grupa atklātā vēstulē pārmeta kardiologa, onkologa trūkumu, garās rindas pie dermatologa un neirologa, ausu, kakla un deguna slimību ārsta, tikai privātprakses zobārstniecībā.
— Jau toreiz skaidrojām, ka valsts paredzēto minimālo pakalpojumu apjomu nodrošinām.
— Tomēr iedzīvotāji vēlas, lai speciālisti strādātu pilnu darba nedēļu kā agrāk.
— Esam panākuši, ka kardioloģe Vita Vestmane no Rīgas pieņem divas reizes mēnesī. Viņa izraksta arī kompensējamos medikamentus, vairs nav atkārtoti jādodas pie ģimenes ārsta. Iespējams, rudenī sāks strādāt speciāliste, kas veic ehokardiogrāfijas un veloergometrijas izmeklējumus. Par kardioloģes darbu ir labas atsauksmes, tomēr pacienti ir neapmierināti, ka rinda ir mēneša garumā. Tomēr, ja viņa strādātu visu nedēļu, nebūtu pietiekamas darba slodzes, tāpat kā dermatoloģei — ar ādas slimībām cilvēki katru dienu nesaslimst. Risinām sarunas ar onkologu.
— Kādēļ ausu, kakla, deguna slimību ārsts (LOR) pieņem tikai divas reizes nedēļā?
— Viņš nevar biežāk pieņemt, jo strādā arī citur. Ziemā ārstam ir vairāk darba, bet vasarā visai nedēļai nebūtu pacientu.
Veic tikai plānveida operācijas
— Traumatologs Ēriks Vizulis arī pieņem tikai divreiz nedēļā dažas stundas. Vai nav pieprasījuma?
— Pieprasījums ir, bet ārsts ir ļoti noslogots — strādā arī traumpunktā un veic plānveida operācijas.
— Mums jautā, vai ir kvotas uz operācijām? Piemēram, uz vēdera trūces operāciju?
— Kvotas ir. Par operācijām jāinteresējas pie ārstiem speciālistiem, slimnīcā veicam laparoskopiskās (žultspūšļa, trūces, ginekoloģiskās), artroskopiskās (ceļa un pleca locītavu) un traumatoloģiski ortopēdiskās (greizo īkšķu korekcija, gūžas un ceļa locītavas endoprotezēšana) operācijas. Vēdera priekšējās sienas operācijas veic ārsts Reinholds Rubiķis. Laparoskopiskās un artroskopiskās operācijas ir saudzīgākas nekā agrāk.
Kvotu varbūt pietrūks
— Šīgada februārī Nacionālais veselības dienests informēja, ka Aizkrauklē nav izmantoti visi valsts piešķirtie līdzekļi jeb kvotas 10,7 tūkstošu latu apjomā. Kā ir tagad? Pacienti brauc pie ārstiem uz Jēkabpili un citur. Vai līdz gada beigām pacienti iztērēs visas kvotas?
— Toties pacienti no Jēkabpils brauc pie mums, piemēram, pie traumatologa Ērika Vizuļa, neiroloģēm. Prognozējam, ka šogad pacienti noteikti iztērēs visas kvotas un gada pēdējos mēnešos to pat pietrūks, tādēļ rindas pēc pakalpojumiem par kvotām būs vēl lielākas, īpaši uz operācijām.
Vaino “haltūrā”
— Vairāki portāla lietotāji un laikraksta lasītāji uzrakstījuši sliktas atsauksmes par dermatoloģes un ausu, kakla, deguna slimību ārsta darbu, nosaucot konkrētus gadījumus, piemēram, dermatoloģe neesot konstatējusi melanomu ceturtajā stadijā. “Tā ir tīrākā haltūra!” par viņas un viesdaktera Ķīša darbu raksta kāds cits pacients. “Daudzi mūk uz Jēkabpili ārstēt Aizkraukles LORa ielaistās vainas, kuras viņš nav redzējis vai nav gribējis redzēt,” “Pie LORa labāk braukt uz Jēkabpili, tur vismaz nav mēnesi jāgaida un attieksme cilvēciskāka,” raksta pacienti. Kāda poliklīnikas apmeklētāja: “Manai mātei pasliktinājās dzirde. Bākulis teica, ka viss ir kārtībā, un izrakstīja uztura bagātinātāju. Bet patiesībā bija iekaisis dzirdes nervs.”
— Es šīs sūdzības nekomentēšu, jo tās ir anonīmas. Šādos gadījumos jāveic papildu analīze, izmeklēšana, jāiedziļinās slimības vēsturē, jāuzklausa ārsts. Parasti patiesība ir kaut kur pa vidu.
— Jūs varētu ietekmēt ārstu darba kvalitāti?
— Konkrētu sūdzību gadījumā vispirms ar ārstiem veiktu pārrunas, pieprasītu paskaidrojumus, analizētu situāciju.
— Pie lora Ulda Urtāna Jēkabpilī var tikt bez problēmām. Par viņa darbu portālā bijušas labas atsauksmes.
— Katram pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu.
— Mums raksta, ka ģimenes ārsti neizraksta čeku, bet naudu iemet kastītē. Vai varat te ko līdzēt?
— Mēs izīrējam tikai telpas, ar sūdzībām par ģimenes ārstiem ir jāvēršas Veselības inspekcijā.
— Vai pacienti ievieto sūdzības kastītē poliklīnikā?
— Ievieto, bet reti. Parasti ar sūdzībām vēršas mutiski, bet par dermatoloģes un ausu, kakla, deguna slimību ārsta darbu pie manis ar sūdzībām neviens nav vērsies.
— Par ko cilvēki jums ir sūdzējušies?
— Tie lielākoties bijuši organizatoriski jautājumi, piemēram, par ārstu pieņemšanas laikiem, par rindām, dažkārt ārsts kaut ko nav izstāstījis līdz galam.
— Kā pacienti var jūs satikt, ja esat ļoti aizņemta?
— Ar sūdzībām ikviens var vērsties administrācijas telpās poliklīnikas otrajā stāvā. Ja es būšu aizņemta, sekretāre noorganizēs tikšanos ar kādu no valdes locekļiem vai galveno ārsti. Cilvēki var arī rakstīt iesniegumus, vēstules.
“Kāpēc tikai ik pa
15 minūtēm?”
— Mums raksta: “Kāpēc numuriņi pie speciālista ir ik pa 15 minūtēm, ja tāpat šajā laikā nevar iekļauties? Tā rodas stresa situācijas gaidītāju rindās. Pacients ir izrāvies no darba uz pusstundu, bet jāgaida daudz ilgāk. Jo pa vidu dakterītei kafija jāpadzer, atnācis kādas firmas pārstāvis, bet cits pusstundu kabinetā “tikai” izņem analīzes? Vai ārsts nevar koncentrēties tikai pacientu pieņemšanai, jo viņam tomēr kabinetā nepaiet 8 — 12 stundu, bet 4 — 6?”.
— Ja visi pacienti būtu disciplinēti, apzinīgi un ierastos norunātajā laikā, pierakstu varētu veidot ik pēc 20 — 30 minūtēm. Pie ārstiem ir veidots pieraksts arī ik pēc 20 minūtēm, taču bijis tā, ka neierodas divi pacienti pēc kārtas, un ārsts bez darba ir 40 minūšu. Ja ārsti vienu cilvēku pieņems pusstundu, var gadīties, ka ārsts bez darba būs stundu. Ir arī pacienti, kuri atnesuši tikai analīžu rezultātus vai ierodas paziņot, ka ārstēšanās noritējusi labi un ar viņiem viss ir kārtībā. Tādos gadījumos pieņemšanas laiks ir īsāks.
— Varbūt vajag piemērot naudassodu par neierašanos?
— Tik drakoniski mēs neesam. Pēdējā laikā daudzi pacienti kļuvuši apzinīgāki un piezvana, ja nevar ierasties.
— Mums jautā: varbūt ir iespēja veikt pierakstu mūsdienīgi — internetā?
— Tuvākajā laikā tādas iespējas noteikti nebūs. Nav tik vienkārši to nodrošināt tehniski.
— Firmu pārstāvji drīkst traucēt darbu?
— Ja kādas firmas pārstāvis ierodas manas pieņemšanas laikā, es atsaku, jo esmu aizņemta. Esam vienojušies ar ārstiem, ka ar firmu pārstāvjiem jātiekas pēc pieņemšanas laika.
Jāpriecājas, ka
vismaz divas
— Pie neiroloģēm ir garas rindas. Kādēļ nevarētu pieņemt darbā trešo neirologu?
— Neirologi no citurienes vēlas daudz lielāku atalgojumu. Mums būtu jāpriecājas, ka ir vismaz divas speciālistes, Latvijā ir poliklīnikas, kur nav nevienas. Ja ierastos tikai neiroloģiskie slimnieki, rindas būtu mazākas, bet apmēram 30% pacientu nav neiroloģiskas kaites. Ir ortopēdiskas, gerontoloģiskas jeb novecošanas problēmas. Dažkārt slimniekam ir ļoti daudz sūdzību, un, lai noteiktu pareizo diagnozi, ģimenes ārsti viņus nosūta pie dažādiem speciālistiem.
— Iepriekšējā slimnīcas vadība solīja maksāt stipendiju ārstam rezidentam. Vai tas notiek?
— Neviens ārsts rezidents nav pieteicies. Jaunie ārsti par pašreizējo atalgojumu pie mums nenāk strādāt. Viņi izvēlas privātklīnikas, Stradiņa slimnīcu, Gaiļezeru vai darbu ārzemēs.
Palielināt nesola
— Kas nosaka ārstu algas?
— Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta amplitūda, cik latu speciālisti var saņemt. Mūsu slimnīcā atalgojums šajā gradācijā ir nevis pa vidu, bet vairāk uz leju. Privātās klīnikas algas nosaka pēc saviem ieskatiem. Ārstu algu jautājums ir jārisina valsts līmenī, taču valsts atbalstu ārstu algām pagaidām nesola.
— Vai Stradiņa slimnīcā un Gaiļezerā maksā divreiz vairāk?
— Nē, bet tās ir prestižas slimnīcas, kur ir daudz slimnieku un var gūt lielu pieredzi. Ja Aizkraukles slimnīcai būtu nevis aprūpes slimnīcas, bet reģionālās slimnīcas statuss kā agrāk, arī mums būtu vairāk pacientu, un tas jaunajiem ārstiem liktos saistošāk. Speciālistu trūkuma problēma ir aktuāla visā Latvijā, un tā samilst arvien vairāk. Veselības ministrija uzskata, ka ārstu problēma ir jārisina slimnīcām, taču, kamēr nebūs adekvāta ārstu atalgojuma atbilstoši kvalifikācijai, jaunie speciālisti strādāt pie mums nenāks. Mūsu ārstu vidējais vecums ir 45 — 50 gadu.
“Kāpēc jāmaksā četri lati?”
— Kāda lasītāja jautā — varbūt Aizkraukles slimnīca varētu atgūt agrāko statusu, nodibinot privātklīniku?
— Bet kurš gan par pakalpojumiem tad spētu samaksāt?
— Mums jautā: “Vai nav domāts stacionāra telpas izmantot vairāk, kaut vai bērnu ārstēšanai?” Kāda māmiņa: “Kāpēc dienas stacionārā bērniem par ārstēšanos ir jāmaksā Ls 4, ja līdz 18 gadiem tas ir bezmaksas pakalpojums?”
— Dienas stacionārā valsts apmaksā tikai daļu ārstēšanas pakalpojumu, mēs nodrošinām visu nepieciešamo ārstēšanu, medikamentus, ēdināšanu, arī pacienta uzturēšanos stacionārā naktī, tādēļ par to visu ir noteikta četru latu samaksa. Tas ir dienas stacionārs, pacientu nakšņošana ir atļauta, tomēr valsts visas izmaksas nesedz.
