Darbosies 13 komisiju
Aizkraukles novada dome apstiprināja komisiju un būvvaldes sastāvu. Komisijās var darboties gan deputāti, gan savas jomas speciālisti, pieaicinātas personas. Administratīvo komisiju vadīs Einārs Zēbergs, attīstības komisiju — Ieva Erdmane, dzīvokļu komisiju — Lidija Zībārte, iepirkumu komisiju — Einārs Zēbergs, licencēšanas komisiju interešu izglītības programmu īstenošanai — Anita Ostrovska, licencēšanas komisiju pasažieru pārvadājumiem ar vieglajiem taksometriem — Dzintars Grundšteins, sporta komisiju — Valdis Padoms, civilās aizsardzības komisiju — Leons Līdums, zemes komisiju — Sarmīte Stepiņa, starpinstitucionālo komisiju ģimenes lietu jautājumos — Inga Albiņa, pedagoģiski medicīnisko komisiju — Mārīte Broka.
No jauna izveidoja jaunatnes konsultatīvo komisiju, to vadīs Silvija Brīgere, vietniece būs Sarmīte Kruglova. Komisijā darbosies Linda Galino, Inguna Juhņeviča, Agita Reisa — Nielsena un kāds novada skolu pašpārvalžu izvirzīts pārstāvis. Drīzumā apstiprinās arī vēlēšanu komisiju. Savukārt būvvaldi arī turpmāk vadīs Jans Korols.
Var saņemt pabalstu
Ģimenes, kuru bērni mācās Pļaviņu novada izglītības iestāžu pamatskolas klasēs un atbilst trūcīgas ģimenes statusam, reizi gadā no 1. jūlija līdz 30. septembrim var no pašvaldības saņemt 20 latu pabalstu skolas piederumu iegādei. Lai to saņemtu, ar iesniegumu jāvēršas Pļaviņu novada sociālajā dienestā.
Izvērtēs rosīgāko pagastu
Tradicionāls ir konkurss “Vecumnieku novada rosīgākais pagasts”. Tāds būs arī šogad. Vērtēšanas komisijas ekspertu grupā darbosies pa vienam pārstāvim no katra pagasta. Kurmeni pārstāvēs Agris Sakne, Valli — Diāna Ruģele.
Visumā vidējs gads
Jūlija beigās Latvijas lielākajā daļā pabeigta ziemas miežu, bet turpinās ziemas rapša un ziemas kviešu pļauja — “Staburagu” informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības eksperti. Graudaugu ražas — vidējas. Karstuma dēļ graudi ir sīki, bet to kvalitāte laba. Lielāka raža gaidāma vēlajām ziemāju šķirnēm, kas mazāk cieta no karstuma jūnijā un jūlijā.
Ziemas miežu vidējā raža valstī ir 3 tonnas no hektāra — zemāka kā citus gadus. Nokultos miežu laukus pašlaik gatavo ziemas rapša sējai, kas sāksies augusta pirmajās dienās. Ar ziemas miežiem šogad apsētās platības ir salīdzinoši nelielas — ap 2,7 tūkstošiem hektāru.
Ziemas rapša ražu vidēji valstī prognozē 2,6 tonnas no hektāra. To samazina graudu ievākums no laukiem, kas cieta pārmērīgi garajā ziemā. Ražas novākšanu dažviet apgrūtina lielāks nezāļu īpatsvars. Tās saviesās ziemā bojāgājušā rapša vietā.
Agro šķirņu ziemas kviešu raža ir vidēja, līdz 3,5 tonnām no hektāra, bet graudu kvalitāte ļoti laba. Lielāks ražas potenciāls ir vēlajām kviešu šķirnēm.
Dažu saimniecību rudzu laukos sagaidāma laba raža, taču kopējo prognozi samazina gaidāmā zemā raža mazāk koptajos laukos. Rudzu ražu paredz vidēji 3 tonnas no hektāra.
Vissliktāk pārziemojusi tritikāle. Prognozētā vidējā raža ir no 2 līdz 3 tonnām no hektāra.
Ziemāji šogad aizņem 295,4 tūkstošus hektāru, no tiem lielāko daļu — 250,6 tūkstošus hektāru — kvieši. Ar rudziem apsēti 28,5 tūkstoši hektāru, ar tritikāli — 13,6 tūkstoši hektāru.
Lopi var palikt bez barības
Sausuma dēļ šogad nav sagatavots pietiekami daudz lopbarības ziemai. Vissliktākā situācija ir Vidzemē un Latgalē. Tur dažās saimniecībās tikai šobrīd sākta lopbarības sagatavošana. Rupjā lopbarība šobrīd sagatavota aptuveni 70 procentu apmērā no nepieciešamā apjoma. Latgalē dažviet tikai tagad pirmo reizi pļauj jau pāraugušo zāli. Zemgalē un Kurzemē mitrākās vietās vasaras sākumā pirmo reizi pļautajās pļavās zāle ir ataugusi, un drīz tā būs otrreiz pļaujama. Nelielo ganāmpulku saimnieki lopbarībai lielākoties gatavo sienu. Tam šī vasara bija labvēlīga. Lielo ganāmpulku īpašnieki izvēlas lopus barot ar skābbarību, bet sāktās graudu kulšanas dēļ zemniekiem var nepietikt laika un tehnikas lopbarības sagatavošanai. Papildus tam diemžēl katru gadu samazinās lopkopībai atvēlētās platības, jo daļā lauksaimniecības zemes iesēj kultūraugus biogāzes ražošanai.
