Itāliešu ģeologs Luidži Pikardi apgalvo, ka ir atminējis mūžseno Lohnesa ezera briesmoņa Nesijas noslēpumu — pēc viņa vārdiem, nekāda briesmoņa tur nav un nekad arī nav bijis.
Lai gan daudzi uzskata, ka ezerā mīt brīnumainā kārtā izdzīvojis pleziozaurs, zinātnieks ir pārliecināts, ka visi fiksētie gadījumi, kad Lohnesa tumšajos ūdeņos parādījusies Nesija, patiesībā ir bijuši burbuļi, kas radušies ģeoloģisko spēku rezultātā.
Pikardi savu “burbuļu teoriju” balstījis uz to, ka saskaņā ar vēsturiskajiem aprakstiem visus gadījumus, kad monstrs it kā redzēts, pavadījušas zemestrīces. Līdz ar to var apgalvot, ka burbuļus (pēc citu domām — briesmoni) radījusi seismiskā aktivitāte zemes garozas plaisā zem ezera.
Lai gan Skotija neasociējas ar zemestrīcēm, Pikardi apgalvo, ka šī zemes garozas lūzuma līnija, kas ir zem ezera, ir “ļoti liela un ļoti aktīva”. “Šīs seismiskās aktivitātes dēļ izpausme uz ūdens virsmas var būt visdažādākā,” izdevumam “La Repubblica” skaidrojis zinātnieks.
Doktors Pikardi norāda arī uz faktu, ka “zeme drebējusi” arī tad, kad Lohnesa briesmoņa parādīšanās fiksēta pirmoreiz — mūsu ēras 565. gadā Nesiju bija redzējis katoļu svētais Kolumba, bet šīs liecības gadsimtu vēlāk pierakstīja abats Adamnāns.
Hronikās teikts, ka svētais reiz gājis pāri Nesas upei, bet tad pēkšņi viņa māceklim uzbrucis briesmonis. Pats viņš palicis dzīvs, jo Dievam lūdzis aizstāvību. Bet mācekli aprijis “nezināms zvērs ar rēcošu rīkli”.
Nekādas sīkākas detaļas netiek sniegtas, bet Pikardi uzmanību piesaistījusi zemes drebēšana. Tāpat seismiskā aktivitāte pastiprinājusies ap 1930. gadu, kad Lohnesa briesmoni cilvēki redzēja masveidā (kopumā reģistrēti gandrīz 4000 gadījumi).
Lielākās zemestrīces Lohnesa areālā fiksētas 1816., 1888., 1890. un 1901. gadā, un šajā laikā fiksētas arī vairākas liecības par Nesiju. “Domāju, ka tas ir uzskatāms pierādījums manai teorijai. Tie ir tikai ūdens burbuļi, kurus rada seismiskā aktivitāte,” rezumē Pikardi.
Savukārt citi ģeologi pievērš uzmanību tam, ka 1930. gadā, kad visbiežāk fiksēta Nesijas parādīšanās, nekāda zemestrīce nav notikusi. Turklāt Skotijā zemestrīces nepārsniedz trīs līdz četras magnitūdas pēc Rihtera skalas, kas ir ļoti maz, lai ietekmētu zemes garozu.
