— Vai Šleseram būtu jāatgriežas politikā?
Inta
Pļaviņās
— Noteikti nē. Brīnos, kuram radās šī ģeniālā doma, jo neticu, ka pats ekspolitiķis to izdomāja. Lai viņš sēž mājās, audzina bērnus un turpina uzlabot demogrāfisko situāciju, tas viņam izdodas daudz labāk.
Jānis
Liepiņš
Jaunjelgavā
— Sarežģīts jautājums. Šlesers ir ļoti pretrunīga personība ar lielām ambīcijām. Ņemot vērā viņa necilo izglītību un sasniegto karjerā, var secināt, ka viņš ir ļoti uzņēmīgs. Tomēr vai viņa jaunajiem centieniem tiešām nav nekādu zemūdens akmeņu?
Arvīds
Bebros
— Obligāti, ja reiz izteicis tādu vēlmi. Un tad lai tā dabū “pa mici”, ka viņam vairs nekad pat prātā neienāktu tāda muļķīga doma, kā atgriezties politikā. Ceru, ka tautai nebūs piemetusies amnēzija.
Andris
Auziņš
Aizkrauklē
— Izvērtējot Šlesera līdzšinējo darbību, vajadzības pēc šī kunga politiķu rindās nav. Nenoliedzami, viņš ir kaut ko darījis, esot ministra amatā, kaut kas taču bija jādara, jo viņam par to maksāja algu. Viņa jaunais paziņojums, ka varēs piesaistīt valstij 20 miljardu, liek pasmaidīt. Kur tad lielisko ideju ģenerators bija, kad Latvijā valdīja dziļa krīze?
Sigita
Koknesē
— Nekādā gadījumā. Šlesers man palicis prātā no savulaik “slavenās” intervijas žurnālā “Rīgas Laiks”, kur saruna bija publicēta bez rediģēšanas. To izlasot, man radās vērtējums par šo vīru, kas nav viņam glaimojošs.
