“Savlaik pie “SEB bankas” Aizkrauklē ierīkoja satiksmes drošības apli, taču košumkrūmi tajā ir sakuplojuši tā, ka aizsedz skatu automašīnām, kuras brauc pa apli. Līdz ar to rodas bīstamas situācijas,” redakcijai stāsta aizkraukliete Līga.
Gandrīz uztriecas virsū
“Vissliktāk apli var pārredzēt vieglo automašīnu vadītāji, jo tās ir zemas. Īpaši apgrūtinoši un reizēm pat bīstami ir aplī iebraukt no Spīdolas ielas puses, jo jādod priekšroka pa apli braucošajiem transportlīdzekļiem, taču tie nav redzami. Bīstami ir arī no Spīdolas ielas puses iebraukt aplī un pēc tam tūlīt nogriezties “SEB bankas” stāvlaukumā, jo ne visi ievēro pieļaujamo braukšanas ātrumu, var uztriekties priekšā braucošajai automašīnai. Mans autovadītājas stāžs ir jau 25 gadi, tomēr es, iebraucot aplī, esmu pieredzējusi vairākas bīstamas situācijas, aiz manis braucošie autovadītāji gandrīz uztriekušies man virsū,” stāsta Līga. “Šis aplis jau trīs gadus ir ļoti nedrošs un mani ļoti uztrauc. Domāju, stādījumu veidotāji ir pārcentušies, jo aplis nav daiļdārzs. Primārais ir drošība, nevis skaistums. Bieži esmu bijusi citās Eiropas valstīs, arī tur daudzviet ir izveidoti satiksmes drošības apļi, tomēr tajos esmu redzējusi vienīgi puķes, tur nav košumkrūmu, kas aizsedz skatu. Aplim ir jābūt pārredzamam arī Aizkrauklē, jo tas ir satiksmes objekts.”
Krūmu augstums nav noteikts
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Aizkraukles nodaļas vadītājs Raivis Brics skaidro, ka Latvijas normatīvie akti satiksmes drošības aplī maksimālo apstādījumu augstumu neparedz: nekur nav rakstīts, cik augstai ir jābūt zālei vai krūmiem. Aplis ir izveidots saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem autoceļu projektēšanas standartiem, ir pietiekami plata zona iebraukšanai aplī un kustībai pa to. “Agrāk krustojumā bieži notika automašīnu sadursmes, bet kopš apļa izveidošanas tādu nav, kustība tajā ir droša,” viņš saka. “Braucot ar maksimāli pieļaujamo ātrumu — 50 kilometriem stundā — problēmām nevajadzētu būt. Šī ir pirmā un vienīgā sūdzība par to, ka apstādījumi aplī rada problēmas.”
Līgas kundze teic, ka daļa autovadītāju gan brauc, ātrumu pārsniedzot.
Raivis Brics uzskata, ka tā ir ceļu policijas kompetence. Ja aplī nebūtu neviena krūma, pārgalvīgus autovadītājus tas tomēr neatturētu no ātras braukšanas. “Arī mana automašīna ir zema. Braucot pa abiem Aizkraukles apļiem, man nekad problēmu nav bijis. Iebraucot aplī pie “SEB bankas”, ir pietiekami plata zona, lai redzētu automašīnas, kas tuvojas, un nobrauktuve uz “SEB bankas” stāvlaukumu ir sešus metrus plata, tas ir pietiekami, lai tajā varētu samainīties divas automašīnas, neradot sastrēgumu aplī. Šajā gadījumā varbūt ir jāuzlabo braukšanas prasme, veiklība, jo liels autovadītāja stāžs ne vienmēr nozīmē arī lielisku braukšanas prasmi. Tomēr, ja neapmierina apļa apstādījumu augstums, jāvēršas Aizkraukles novada pašvaldībā, kura ir ielas īpašniece.”
Arī akmeņiem cauri neredz
Vai redzamības uzlabošanai krūmus apcirps? Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs teic, ka to nedarīs, jo normatīvie akti apļos caurredzamību neparedz. “Braucot pa abiem Aizkraukles apļiem, man nekad nekādu incidentu nav bijis, apstādījumi netraucē,” viņš saka. “Autovadītājiem ir jādod priekšroka tiem, kas brauc pa apli, un katram ir pašam jāuzmanās. Eiropas valstīs apļos pat tiek veidoti koniski akmeņu uzbērumi, arī tie nav caurredzami.”
