Skrīveros, Upes ielā, Marija Melle saimnieko kopā ar dēlu Aldi un viņa ģimeni — sievu Inetu un meitu Alisi. Krāšņās puķudobes, kas jūlija vidū ir pilnziedā, no ceriņiem veidots dzīvžogs un glīti iekārtotā lapene ir ģimenes kopīgo ideju piepildījums.
Skrīverieši savu māju un dārzu Upes ielā kopj jau vairāk nekā 40 gadu. Marijas kundze atceras, ka senāk pupas augušas līdz logiem, pamazām sakņudārzs pārtapa košumdārzā: “Nolēmām, ka pie pašas mājas sakņudārzu nemaz nevajag, nomājam hektāru zemes mazliet tālāk, tur arī visu audzējam. Pagalmā vieta palikusi vien garšaugiem un siltumnīcām. Idejas nekur neesam aizguvuši — kas kuram iepatīkas, to stādām. Man ļoti patīk skujeņi, un tie uz mūsu mājām pamazām atceļojuši no dažādām Latvijas vietām. Agrāk bieži braucu ekskursijās, apmeklējām arī kokaudzētavas, un katru reizi pa kādam stādam es atvedu no Alūksnes un Līvāniem.”
Dārzā darba netrūkst no agra pavasara līdz vēlam rudenim: kad viena puķudobe izravēta, jāravē jau nākamā, taču, sadalot pienākumus, pagūt var visu. Puķudobēs jūlijā zied lilijas, cinnijas, lauvmutītes, lauztās sirdis, ledenītes, rozes, eņģeļtaures, begonijas, podos — krāšņas petūnijas. Šogad pirmo reizi jāuzzied koka peonijai, saimniece vēl nezina, kādā krāsā tā ir. Iepriecina arī nesen iestādīts parūkkociņš ar violetām lapām.
“Šogad stipri cieta skujeņi, liela daļa tā apdega, ka nācās izgriezt, pat nogriezt galotnes. Tūjas iestādījām jau pirms daudziem gadiem, lai veidotos dzīvžogs. Vienā pagalma malā tas joprojām tāds nepievilcīgs — pirms pāris gadiem kādā aukstā ziemas naktī tās notiesāja stirnas, tagad vēl tūjas nav kārtīgi atkopušās,” stāsta skrīveriete.
Marijas kundze skaidro, ka košumdārzu izdodas sakopt tikai tāpēc, ka tas svarīgi visai ģimenei un katrs ir gatavs ieguldīt laiku un darbu, lai pēc tam kopā varētu priecāties.
