Saeima otrajā un galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz šā gada 1.septembrī ar indeksu 1,04 indeksēt pensijas, kas nepārsniedz 200 latus.
Savukārt politiski represēto personu pensijas tiks pārskatītas neatkarīgi no to apmēra.
Grozījumus likumā “Par valsts pensijām” atbalstīja 85 parlamentārieši, savukārt pret nebija neviens. Balsojumā gan nepiedalījās divi koalīcijas deputāti – Vilnis Ķirsis (RP) un Inguna Rībena (V). Saeimā tikpat liela vienprātība bija arī par astoņiem saistītajiem likumprojektiem.
Kopumā karstas debates šis jautājums parlamenta sēdē neizraisīja. Diskusijas notika pamatā par priekšlikumu indeksēt politiski represēto pensijas neatkarīgi no to apmēra.
Ierosinājumu indeksēt visas politiski represēto pensijas atbalstīja gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti – balsojumā atturējās tikai deputāti Arvils Ašeradens (V), Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa un Jānis Upenieks. Savukārt balsojumā nepiedalījās parlamentārietis Vilnis Ķirsis (RP).
Labklājības ministre Ilze Viņķele (V), uzrunājot Saeimu, atgādināja par pirms gada pieņemto lēmumu paaugstināt pensionēšanas vecumu, kas palīdzēja stabilizēt sociālo budžetu. Tāpēc tagad arī iespējams lemt par pensiju indeksācijas atsākšanu ātrāk, nekā iepriekš paredzēts, akcentēja Viņķele. Attiecībā uz priekšlikumu indeksēt pensijas politiski represētajām personām neatkarīgi no apmēra Viņķele norādīja, ka jautājums ir par to, vai ir labi “ārkārtas indeksācijā” darīt izņēmumus.
Savukārt deputāts Vilnis Ķirsis (RP), paužot personīgo nostāju, pauda bažas par valdības skatu uz kopējo valsts attīstības virzību. “Es nekādā gadījumā neesmu pret pensiju palielināšanu, taču uzskatu, ka tas, ko mēs šodien skatām, principā ir ņirgāšanās par pensionāriem. Pieci lati būtiski nepalielinās viņu labklājību, taču tas būtiski palielinās valsts izdevumus, kurus būtu vērtīgi novirzīt tomēr valsts attīstībai ilgtermiņā,” uzsvēra deputāts.
Arī parlamentāriete Elīna Siliņa pauda viedokli, ka šī indeksācija ir ārkārtas instruments, lai palīdzētu risināt nabadzības problēmas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas saņem pensijas. “Šeit nav ideoloģiskie apsvērumi jāņem vērā,” piebilda politiķe. Attiecībā uz politiski represētājiem valsts centusies nodarīto viņiem kompensēt “ar pretimnākošāku bāzes modeli, kā viņiem aprēķina pensijas”, tāpat represētajām personām ir arī atvieglojumi transporta pakalpojumu izmantošanai, piebilda deputāte.
Savukārt par priekšlikumiem indeksēt pensijas, kas ir lielākas par 200 latiem, īpaši netika diskutēts, un tikai paši ierosinājumu autori aicināja tos atbalstīt.
Indeksācija attieksies arī uz invaliditātes pensijas, izdienas pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Pensiju indeksācijas rezultātā pensiju pieaugums skars aptuveni 85% no pensijas saņēmējiem.
Vecuma pensijas iedzīvotājiem, kuriem tās nepārsniedz 200 latu, pieaugs par vidēji 5,58 latiem, izdienas pensijas – par 3,43 latiem, invaliditātes pensijas – par 3,79 latiem, bet atlīdzība par apgādnieka zaudējumu – par 3,79 latiem. Indeksācija šā gada budžetā papildus prasīs 10,2 miljonus latu, bet 2014.gadā – 30,1 miljonu latu.
Lēmums indeksēt visas politiski represēto pensijas papildus sākotnēji plānotajām pensiju indeksācijas izmaksām šogad prasīs vēl 231 000 latu.
Risinājums pensiju indeksācijai izstrādāts Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas uzdevumā Senioru lietu padomē, ko vada labklājības ministre un kurā strādā pensionāru intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Senioru konsultatīvā padome pieņēmusi lēmumu indeksēt pensijas līdz 200 latiem ar indeksu 1,04. Tikmēr Latvijas Pensionāru federācija aicinājusi palielināt indeksējamo pensiju slieksni līdz 250 latiem.
Sociālo un darba lietu komisija, izskatot šo likumu, noraidīja LPF priekšlikumu šogad indeksēt pensijas, kuras nepārsniedz 250 latus. Gan komisijā, gan šodienas parlamenta sēdē tika noraidīti arī opozīciju pārstāvošās Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumi, viens no kuriem paredzēja indeksēt visas pensijas, bet otrs – veikt indeksāciju pensijām līdz 250 latiem.
Tāpat likumā veikti grozījumi, ņemot vērā Satversmes tiesas 2013.gada 31.janvāra spriedumu, lai pilnveidotu invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas veikušas sociālās apdrošināšanas iemaksas invaliditātes apdrošināšanai.
Saskaņā ar deputātu atbalstītajiem priekšlikumiem no 2013.gada 1.oktobra invaliditātes pensiju piešķirs no jauna, ja persona 36 mēnešus būs strādājusi un maksājusi sociālo nodokli un aprēķinātā pensija būs lielāka par iepriekš saņemto invaliditātes pensiju.
Tāpat invaliditātes pensiju piešķirs no jauna, ja personai no šā gada 1.oktobra mainīsies invaliditātes grupa uz pirmo vai otro un pēdējo piecu gadu laikā līdz invaliditātes grupas maiņas brīdim trīs gadus būs veiktas sociālās iemaksas. Savukārt, ja invaliditātes grupa mainīsies no vieglākas uz smagāku vai tiks atjaunota iepriekš noteiktā smagākā invaliditātes grupa, tad no jauna piešķirtās pensijas apmērs nedrīkstēs būt mazāks par iepriekš saņemto. Piešķirot invaliditātes pensiju no jauna, pie tās paredzēts piešķirt arī piemaksu par apdrošināšanas stāžu līdz 1995.gada 31.decembrim.
Ar izmaiņām pensiju likumā paredzēts arī mainīt līdzšinējo invaliditātes pensiju pārrēķināšanas kārtību un turpmāk pirmās un otrās grupas invaliditātes pensijas personām, kuras pēc invaliditātes pensijas piešķiršanas vai pārrēķināšanas turpinājušas strādāt, pārrēķinās neatkarīgi no pensijas piešķiršanas laika.
Kā ziņots, Saeimā 10.aprīlī iesniegti 106 004 iedzīvotāju paraksti, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu jau no šā gada oktobra.
