Pirmdien Vašingtonā oficiāli sāktas ASV un Eiropas Savienības (ES) sarunas par brīvās tirdzniecības zonas līgumu.
Vienlaikus, kā liecina neoficiāla informācija, Vašingtonā norisinājās arī pārrunas par skandālu izraisījušajām ziņām, ka ASV specdienesti, iespējams, izspiegojuši ES institūcijas gan Savienotajās Valstīs, gan Briselē.
Tā kā ziņas par iespējamo izspiegošanu izskanēja īsi pirms paredzētā sarunu sākuma, ES esot uzsvērusi, ka sarunas var sākties tikai tad, ja vienlaikus tiek apspriestas aizdomas par spiegošanu.
Tiek plānots, ka sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ilgs divus gadus, taču tas ir ļoti ambiciozs mērķis tik komplicētas starptautiskas vienošanās panākšanai.
Ja šo vienošanos izdosies noslēgt, tā kļūs par pasaulē plašāko brīvās tirdzniecības līgumu. ES un ASV savstarpējās preču tirdzniecības apjoms pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 500 miljardus eiro, pakalpojumu sektorā apgrozījums sasniedza 280 miljardus, bet savstarpējās investīcijas bija mērojamas triljonos eiro.
EK lēš, ka brīvās tirdzniecības līgums ES tautsaimniecībai papildus gadā dos 119 miljardus eiro, bet ASV ekonomikai – 95 miljardus.
Tomēr Francija kategoriski atsakās mīkstināt savu līdzšinējo nacionālās kultūras aizsardzības politiku. Šobrīd Francijas televīzijas kanāliem uzlikts par pienākumu 40% raidlaika atvēlēt pašu mājās ražotiem raidījumiem un filmām, bet vēl 20% – citu Eiropas valstu ražojumiem. Savukārt Holivudas produkcija un ASV televīzijas ziepju operas var pretendēt tikai uz daļu no atlikušajiem 40%.
Arī kino apmeklētājiem, par katru iegādāto biļeti nākas maksāt nodevu, kuras mērķis ir sniegt atbalstu Francijas kinoindustrijai, un daudzi ir pārliecināti, ka bez šāda atbalsta tā nespētu izturēt Holivudas konkurenci.
