Kopš 1850. gada, kad pasaulē sāka apkopot meteoroloģiskos datus, jaunās tūkstošgades pēdējā dekāde ir bijusi viskarstākā. Pārlieku lielās svelmes negatīvo ietekmi aizvadītajos Dziesmu un deju svētkos izjuta arī to dalībnieki. Mežaparka estrādē, kas reljefa un būves dēļ veido ieplaku, kurā saule cepina uz nebēdu, ārsta palīdzība bija nepieciešama ļoti bieži.
Pasaules meteoroloģijas organizācijas apkopotā informācija liecina, ka laikā no 2001. līdz 2010. gadam karstums pārsniedzis pēdējos 160 gados reģistrēto. Sekas anomālajiem laika apstākļiem bijušas cilvēcei traģiskas — šajā laikposmā dzīvību zaudēja 370 000 cilvēku, pēdējais karstuma vilnis, kas izraisīja lielu bojāgājušo skaitu, bija nepieredzētā svelme Krievijā 2010. gadā.
Latvijā 20. gadsimtā gada vidējā gaisa temperatūra pieaugusi no pusgrāda līdz aptuveni grādam, bet vissiltākie mūsu valstī pagājušajā gadsimtā bija deviņdesmitie gadi. Savukārt šis gads sagādāja daudz pārsteigumu: garās ziemas dēļ pavasari šogad izbaudīt neizdevās, toties it kā pēkšņi sākās vasara. Neatminos tādu ziedoni, kad lielā karstuma ietekmē ābeles, ievas, ķirši, kastaņas, ceriņi, pīlādži ziedētu vienlaikus un pārziedētu tik ātri kā šogad. Arī iepriekšējo gadu vasaras Latvijā bija neraksturīgi karstas, kas vēlreiz atgādina par draudošo globālo sasilšanu. Latvijas zinātnieki spriež, ka, turpinoties klimata pasiltināšanās procesam, Latvijā varētu būt tāds klimats, kāds tas pašreiz ir Rietumeiropā.
Laiku pa laikam visā pasaulē medijos tas tiek aktualizēts. Informācija nereti ir tik pretrunīga, ka pārņem apjukums. Piemēram, Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta ziņojumā teikts, ka vidējā gaisa temperatūra uz Zemes laikā no 1997. līdz 2012. gadam pasaulē kopumā nav būtiski mainījusies un iemesla satraukumam nav. Tajā pašā laikā pilnīgi cits viedoklis ir bijušā ASV viceprezidenta, Nobela prēmijas laureāta Ala Gora grāmatā “Neērtā patiesība”. Sabiedrībā un zinātnieku aprindās par globālo sasilšanu ir atšķirīgs viedoklis — vieni ir pārliecināti par cikliskumu dabas norisēs, citi uzskata, ka cilvēka saimnieciskā darbība neatgriezeniski ietekmē klimatu. Pareizāko atbildi uz šo jautājumu dos laiks.
