Ja sirdī ir dziesma, tad attālums nav šķērslis, lai piedalītos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Bijusī seciete Valda Gabrjuna jau četrus gadus dzīvo Anglijā. Pagājušajā gadā līdz ar dzīvesvietas maiņu Valdai radās iespēja dziedāt Londonas latviešu korī, un nu viņa ir viena no svētku dalībniecēm. “Šie ir mani pirmie Dziesmu svētki,” stāsta Valda.
Valda atklāj, ka vienmēr ir dziedājusi — gan Seces pamatskolas korī, gan studējot Rēzeknē. Kādu laiku dziedāja arī Latvijas Poļu savienības Rēzeknes nodaļas sieviešu korī “Jutrzenka”. “Toreiz gatavojos piedalīties arī Dziesmu svētkos, taču veselības problēmu dēļ nokļuvu slimnīcā,” stāsta Valda. “Tāpēc šie ir mani pirmie Dziesmu svētki. Kad sāku dziedāt Londonas latviešu korī, domāju, ka man jāizdara viss, lai tiktu uz svētkiem. Esmu tik priecīga, ka tas ir izdevies.”
Ir vēl viena lieta, par kuru Valda saka — pirmo reizi, un tas ir tautastērps. “Mēs korī esam diezgan raibi, jo katra dalībnieka tērps ir viņa dzimtajam novadam raksturīgs,” stāsta Valda. “Kad sāku dziedāt korī un gatavoties svētkiem, nācās parūpēties arī par tērpu, tagad tas man ir pašai savs, aizvakar to uzģērbu pirmo reizi. Sajūtas ir fantastiskas!”
Runājot par repertuāru, Valda teic, ka viņai ir tuvas visas latviešu kora dziesmas, īpaši patīk “Dvēseles dziesma”. Kas pamudina dziedāt? “Kā latvietis var nedziedāt,” retoriski noteic Valda. “Piemēram, es, atsākot dziedāt, atguvu dzīvei tādu īpašu dzirkstelīti, kas vairākus gadus, kamēr nedziedāju, bija apdzisusi.”
Valda Anglijā ir izveidojusi ģimeni un audzina meitiņu Aleinu Silviju. Viņa priecājas, ka arī mazā labprāt dzied, iemīļojusi dziesmas gan angļu, gan latviešu valodā. “Es mazajai dziedu latviski, un viņa iemācās tās melodijas, kas viņai patīk,” teic Valda. “Par mūsu tautas lielajiem svētkiem stāstu arī vīram, viņš mani atbalsta, taču redzu, ka viņš kā cittautietis nespēj izprast svētku nozīmību un nenovērtē grandiozitāti. Lai viņš to labāk spētu saprast un novērtēt, gribētu, lai viņš nākamos svētkus izbauda klātienē Latvijā.”
