Strasbūrā trešdien, klātesot Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei, oficiāli atklāta Lietuvas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES).
Par kādas valsts prezidentūras oficiālo atklāšanu tiek uzskatīta šīs valsts vadītāja uzruna Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā.
Grībauskaite Strasbūrā, uzrunājot EP deputātus, izklāstīja Lietuvas prezidentūras prioritātes un galvenos uzdevumus, kā arī atbildēja uz eiroparlamentāriešu jautājumiem.
Kā norādīja Grībauskaite, Lietuvas prezidentūras darba kārtība ir ambicioza un nozīmīga visiem eiropiešiem. Nākamo sešu mēnešu laikā Lietuvai būs jāvada sarunas par vairāk nekā 300 ES tiesību aktiem, kam būs būtiska nozīme, veicinot ES ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, samazinot jauniešu bezdarbu un enerģētikas cenas, kā arī garantējot lielāku drošību reģionā.
“Pēc piecu gadu ilgu ekonomisko grūtību pārciešanas cilvēki gluži pamatoti kļuvuši nepacietīgi, gaidot rezultātus. Tādēļ mums īsā laika posmā jāpieņem daudzi lēmumi un mūsu pilsoņiem jāpaver jaunas iespējas. Lai to sasniegtu, ir nepieciešama stipra politiskā griba un koordinēta ES institūciju un nacionālo valdību rīcība, un Lietuva ir gatava ieguldīt visus pūliņus labākas, spēcīgākas, daudz vienotākas Eiropas nākotnes veidošanā.”
Runājot par neatliekamu lēmumu nozīmību, Lietuvas prezidente norādīja uz savu tautiešu vienotību.
“Es pārstāvu valsti, kas ļoti labi zina, cik smagi jāmaksā par grūtām izvēlēm, taču arī saprot, kādas ir priekšrocības, pieņemot šos grūtos lēmumus, kad tas ir jādara. Manas tautas apņēmība Lietuvas ekonomiku padarījusi par straujāk augošo Eiropā. Es runāju, pārstāvot valsti, kas savu spēku smeļas vienotībā,” uzsvēra Grībauskaite.
Savā uzrunā EP pašreizējās prezidētājvalsts vadītāja arīdzan norādīja, ka ir svarīgi panākt bloka dalībvalstu vienošanos, lai ES budžetā paredzētie fondu līdzekļi pēc iespējas – 2014.gada sākumā – varētu sasniegt ES dalībvalstis un jomas, kurām tas visvairāk ir nepieciešams.
LETA jau ziņoja, ka ES prezidētājvalsts pienākumus 1.jūlijā no Īrijas uz turpmāko pusgadu pārņēma Lietuva – pirmā no trim Baltijas valstīm, kas pārbaudīs savus spēkus šai darbā.
Kā iepriekš uzsvērusi prezidente Grībauskaite, Lietuva iestāsies par drošu, augošu un atvērtu Eiropu, izvirzot par savām galvenajām prioritātēm finansiālo stabilitāti, ekonomikas pieaugumu, jaunu darba vietu radīšanu un labas attiecības ar kaimiņiem.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem Lietuvai būs ES daudzgadu budžets 2014.-2020.gadam. Lai gan jūnija beigās šai jautājumā izdevies panākt politisku vienošanos, Lietuvai nāksies risināt daudz jautājumu, saskaņojot atsevišķu jomu finansēšanu, izstrādājot likumdošanas aktus un gādājot, lai visas jaunās finanšu perspektīvas programmas būtu iespējams uzsākt jau no nākamā gada sākuma.
Kā norādījusi Grībauskaite, lai atjaunotu uzticēšanos Eiropai, ir svarīgi garantēt finansiālo stabilitāti. Tas panākams, stiprinot ekonomisko un monetāro savienību un veidojot banku savienību. Tādēļ ir svarīgi turpināt finanšu nozares reformas, uzlabot ekonomikas vadību un cīnīties pret nodokļu nemaksāšanu. Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi, reāli jāsamazina bezdarbs, īpaši jauniešu vidū, un efektīvāk jāliek lietā kopējā tirgus potenciāls, savukārt ārpolitikas jomā Eiropai ir svarīgi ciešāk sadarboties ar kaimiņvalstīm un stratēģiskajām partnerēm.
Svinīgs prezidentūras atklāšanas pasākums Viļņas universitātes Lielajā iekšpagalmā notiks 5.jūlijā, kad Lietuvā pirmo reizi ieradīsies visi Eiropas Komisijas (EK) locekļi. Vizītes laikā viņi tiksies ar prezidenti un premjera Aļģirda Butkeviča valdību un apspriedīs svarīgākos šajā pusgadā veicamos uzdevumus.
Šai laikā Lietuva gatavojas uzņemt 20 000 līdz 30 000 ārvalstu viesu – dalībvalstu ministrus, augstus ierēdņus, žurnālistus un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Viļņā un citās Lietuvas pilsētās kopumā tiks rīkoti vairāk nekā 200 pasākumu, tai skaitā 20 augstākā līmeņa apspriedes, pāri par 160 tikšanos ekspertu līmenī, 12 Lietuvas Seima rīkoti pasākumi parlamentu līmenī un aptuveni 70 tikšanās, ko rīkos sociālie partneri.
Lielākais prezidentūras laika politiskais pasākums būs novembrī Viļņā paredzētais ES Austrumu partnerības samits, kurā ES cer parakstīt Asociācijas līgumu ar Ukrainu un, iespējams, parafēt šādus līgumus ar Moldovu, Gruziju un Armēniju.
