Rīt, 29. jūnijā, notiks pirmie Dziesmu svētku ieskaņas sarīkojumi — dziedās labākie Latvijas kori, būs svētku atklāšanas un virsdiriģentu godināšanas ģenerālmēģinājums un vairāki citi pasākumi.
No Aizkraukles puses svētkus veidos 856 pašdarbnieki. Paldies visiem, kuri šos svētkus rada, nepaguruši dzied, dejo, spēlē un saglabā mūsu senču tradīcijas. Ikviens cilvēks ir svētku sirdspukstu radītājs. Katra enerģija kā maza lāsīte, saplūstot ar daudzām citām, rada milzīgu pozitīvu domu un emociju lavīnu, kas nolīst pāri visai Latvijai. Tā iekļūst katrā atvērtā un varbūt arī nocietinātā sirdī, dodot garīgo spēku un pamodinot nacionālo pašapziņu, liek būt lepniem, ka mums ir kaut kas tik skaists, tik vienreizējs.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies —
to atzinis ne viens vien dižs prāts. Arī svētki, laikam ritot, mainās. Modernās tehnoloģijas šogad ļāva iedziedāt karogu, ko svētdien, saulei esot zenītā, pacels katrā pilsētā, pagastā, ciemā, kur ir kaut viens pašdarbnieks. Jaunums ir arī mājaslapa uzgavile.lv, kur var ievietot sirsnīgu, uzmundrinošu sveicienu pašdarbības kolektīviem.
Šogad aprit desmit gadu, kopš svētkus iekļāva UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā mantojuma sarakstā kā unikālu kultūras parādību, kas nozīmīga visai cilvēcei. Pagājis 140 gadu kopš pirmajiem vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem. Šie svētki būs ekskluzīvi arī tāpēc, ka kordiriģents Roberts Zuika, kurš ir gadsimtu nodzīvojis šajā pasaulē, būs īpašais Goda virsdiriģents. Dziesmu svētki ir viens no latvietības apliecinājumiem. Un tik ilgi, kamēr spēsim šos svētkus sarīkot, būs latvieši un latviskums.
Nezinu, vai tieši Marina Kosteņecka, žurnāliste, rakstniece, bija pirmā, kas šos svētkus nodēvēja par tautas dievkalpojumu, taču precīzāku apzīmējumu tiem nevaru atrast. “Ikvienam etniskajam latvietim piedalīšanās šajā dievkalpojumā ir īstā katarse, kas dod viņam gara spēku izdzīvot nākamos piecus gadus pat pašās ekstremālākajās ekonomiskajās un politiskajās situācijās,” rakstīja Kosteņecka.
Nav grandiozāka, emocionāli piesātinātāka notikuma Latvijas kultūras dzīvē kā Dziesmu svētki, mēs, baltieši, esam vienīgie pasaulē, kam ir šāda tradīcija, un mums ar to jālepojas, jārāda citiem un, galvenais, jāturpina.
