Pēdējo triju dienu laikā Skrīveru novadā, Braslas upē pie Līču ūdenskrātuves, notiek sagatavošanās darbi mazās hidroelektrostacijas (HES) būvei, un ūdenslīmenis upes augštecē samazināts par piecdesmit centimetriem. Tuvākajās dienās līmeni turpinās samazināt. Tas rada bažas par iespējamu zivju slāpšanu un bojāeju.
Trešdienas rītā pie slūžām sapulcējās vairāk kā desmit skrīveriešu, un viņiem pievienojās novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis, biedrības “Mēs zivīm” pārstāvis Ivars Dubna, plānoto būvdarbu veicēja Lielvārdes uzņēmuma “MRK Serviss” projektu vadītājs Jānis Zeps un četri vīri, kuri gatavi sākt darbus.
Ūdens jānolaiž
remonta dēļ
Pirms neoficiālās tikšanās sākuma vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka kopš 1975. gada, kad aizsprosts uzcelts, ūdenskrātuvē ik gadu ielaisti zivju mazuļi un izveidojusies stabila ekosistēma, kas ūdens svārstību dēļ nu būs izjaukta. Īpašu satraukumu rada ūdenslīmeņa krasa samazināšana, kā ietekmē var iet bojā daudz zivju. Bažas ir arī par iecienītas atpūtas un makšķerēšanas vietas izpostīšanu.
Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis Jānim Zepam jautāja, vai veikti upes izpētes darbi, nosakot tajā mītošo zivju sugas, un vai vajadzības gadījumā būvnieki spēs kompensēt zaudējumus, kādi var rasties, pazeminot ūdenslīmeni?
Jānis Zeps skaidroja, ka zivju resursus novērtējuši zinātniskā institūta “BIOR” darbinieki un atzinuši, ka Braslas upē nav aizsargājamu zivju sugu un biotopu, tādēļ nav iemesla HES būvniecību neatļaut. Savukārt sertificēta SIA “Nāra” izstrādājusi ūdens apsaimniekošanas noteikumus, nosakot, cik daudz un cik ātri ūdeni ūdenskrātuvē drīkst nolaist, lai veiktu nepieciešamos būvdarbus. Ūdenslīmeņa pazemināšanu SIA pārstāvis argumentē ar vairāku caurteku tīrīšanu un caurteku pārvada labošanu. Par šādiem darbiem pērn esot bijusi mutiska vienošanās ar bijušo novada domes vadītāju. Darbu izmaksas lēstas ap 4 tūkstošiem latu, bet HES celtnieki to apņēmušies veikt par saviem līdzekļiem. Papildus caurtekas betona caurule tiks nomainīta ar polipropilēna.
Sanākušie lauksaimnieki par šādiem remontdarbiem ir nobažījušies tuvojošās ražas novākšanas dēļ, jo pa šo ceļu kombainus nogādā uz labības laukiem un drīzumā plānota ziemas rapša kulšana.
Turpinot izklāstīt veicamo darbu secību, Jānis Zeps teica, ka bijusi vienošanās arī par slūžu remontu, jo to tehniskā kārtība, gadiem ritot, nopietni pasliktinājusies un apdraud īpašumus lejpus dambim. Ja nevajadzētu remontēt, būvdarbus varētu veikt, ūdenslīmeni nemainot. Pašreizējie aprēķini liecina, ka ūdenslīmeni pazeminās par trim metriem, un tāds tas varētu saglabāties vismaz mēnesi. Darbu sākumā plānots uzaicināt arī Arvīdu Briedi, cilvēku, kurš savulaik slūžas cēlis.
Pazeminās par trim metriem
Nedaudz citu pavērsienu sarunai piešķīra Ivars Dubna pēc tam, kad bija rūpīgi iedziļinājies vienā no dokumentiem, saistītiem ar plānotajiem būvdarbiem. Tajā teikts, ka Madonas reģionālā vides pārvalde neparedz ūdenslīmeņa pazemināšanu, pat pretēji — atļauj palielināt to par metru. Dokumentā ir arī zivju daudzuma novērtējums uz hektāru ūdenstilpes — 40 kilogramu.
Jānis Zeps atbildot stāstīja, ka rakstisku atzinumu par ūdenslīmeņa pazemināšanu SIA “MRK Serviss” nav saņēmusi, bet esot mutiska atļauja. Šāda situācija izveidojusies atļauju daļas eksperta Pētera Gaujēna slimības dēļ. Turpat uz vietas Jānis Zeps pa tālruni sazinājās ar madonieti, bet viņš atbildēja, ka neesot saņēmis pieprasījumu izsniegt atļauju. Savukārt SIA pārstāvis teica, ka pieprasījuma vēstule nosūtīta pirms divām nedēļām.
Jautājumu līdz tikšanās beigām neatrisināja, un Andris Zālītis uzsvēra, ka atļauju gaidīs līdz šīs nedēļas beigām, bet, ja tāda netiks saņemta, rīkosies likumā paredzētajā kārtībā, lai darbību apturētu. Atbildi gaida arī no zinātniskā institūta “BIOR”, vai būtiska (par 3 m) ūdenslīmeņa pazemināšana ir pieļaujama un kāds ir kompensācijas mehānisms zivju resursu atjaunošanai, aizvietojot bojāgājušās zivis ar jaunām.
SIA pārstāvis gan šādu domes priekšsēdētāja lūgumu — pārtraukt ūdenslīmeņa pazemināšanu — nepieņēma, un darbus turpinās, kā paredzēts. Atļauju no Madonas reģionālās vides pārvaldes pēcpusdienā nogādāja Skrīveru novada domē. Savukārt BIOR” pārstāvju atbilde ir — ja vides pārvalde atļauju izdevusi, institūtam šajā lietā nav iemesla iejaukties. Pārskatu par zivju resursu zaudējumu sagatavos divu nedēļu laikā, bet jau tagad zināms, ka finansiāli tas nav lielāks par 200 latiem.
Tomēr dokumenti nemazina bažas par iespējamo postu zivīm. To, cik patiesībā dziļa ir ūdenskrātuve, konkrēti pateikt nevar neviens. Iespējams, samazinot ūdenslīmeni par trim metriem, izveidosies bedres, no kurām zivis ārā netiks. Sanākušie izteica gatavību jebkurā brīdī piedalīties šo zivju glābšanā, pārvietojot viņas no bedrēm uz upi.
Ražotne nav ļaunums
Situāciju Skrīveros lūdzu komentēt vides pētniekam un žurnālistam Mārim Oltem.
Viņš teica, ka pret mazajām HES viņam nav iebildumu, bet gan pret postu, kas no to darbības rodas dabai. Diemžēl to darbību regulējošie noteikumi ļauj ne tikai elektrību ražot, bet arī dabu maitāt. Pieredze, ko šādu būvju darbība nodara dabai, kā Māris Olte saka, mums vēl ir ļoti maza, bet, ja reiz noteikumos ir teikts nodrošināt konkrētu ūdens caurplūdi, tad tas arī būtu jāievēro. Diemžēl, HES darbinot, izmanto periodisku ūdens uzkrāšanas un vēlāk nolaišanas principu, kādēļ ūdenslīmenis upē tā svārstās. Labs mazās HES darbības piemērs ir Ērgļos, gluži pretējs — Tirzas upes spēkstacija, kas ūdenstilpei radījusi bēdīgas sekas. Savukārt par izbūvētajiem zivju ceļiem, kas atvieglotu ūdens iemītnieku dzīvi pie upju aizsprostiem, Māris Olte teic — Latvijā līdz šim nav izbūvēts neviens efektīvs. Skrīveru gadījumā HES īpašniekam jāņem vērā līdz šim uzkrātā pozitīvā pieredze, ja nevēlas nonākt konfliktā ar vietējiem iedzīvotājiem. Oficiālo iestāžu, kuras izsniedz atļauju būvēt mazās HES, standarta atbilde ir — nenodarīs būtiskus zaudējumus zivju resursiem. Protams, ka nodarīs, zivju būs mazāk, sugas degradēsies.
Ja neievēro likumu vai arī ļaunprātīgi cenšas izmantot apstākļus, kādi likumā nav paredzēti, “ziepes” var būt lielas. Ierasts runāt par rūpniecisko kaitējumu — cik kilogramu vai cik lielu skaitu zivju zaudēs, bet estētiskais, morālais un ekoloģiskais zaudējums paliek nenoteikts un ārpus sarunām.
