To, cik bezspēcīgs dažkārt ir cilvēks, ja notiek neparedzētais vai jāpaveic kāds darbs, ko nevar izdarīt pašu spēkiem, piedzīvoja Daina Škurova, kura ar ģimeni šobrīd dzīvo ārvalstīs. Izrādās, situāciju grūti atrisināt, gan tuvumā esot, gan no tālienes.
Daina “Staburaga” redakcijai raksta, ka nesen pie viņas mājām Aiviekstes pagastā notika nelaime — pagalmā augošais milzīgais ozols pāršķēlās uz pusēm, un viena tā daļa uzkrita dzīvojamajai ēkai.
Mūžā lielākais
“vainags”
— Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad manas šaubas par to, ka visa mūsu lielā ģimene pametusi Latviju, pazuda. Ja mēs ar vīru un astoņiem bērniem tobrīd būtu uz vietas, iespējams, notiktu nelaime. Mājā gan dzīvo mans 70 gadu vecaistēvs, kurš tomēr necieta. Viņš jokojot teica, ka nu viņam jubilejā ir mūžā lielākais ozollapu vainags — pāri visai mājai! Ar to problēmas tikai sākās. Dzīvojot uz vietas, protams, mēģinātu paši kaut ko darīt, bet saistībā ar Dziesmu svētkiem lidmašīnas biļetes nevarēja uzreiz nopirkt, un mans vīrs ceļā devās vēlāk. Latvijas Televīzijā bieži rāda sižetus, cik valsts glābšanas dienesti ir atsaucīgi un palīdz cilvēkiem, bet tas diemžēl neatbilst patiesībai, — atzīst Dainas kundze.
Viņa stāsta, ka zvanījuši visām iespējamajām instancēm, bet nekādas atbildes nav bijis. Paldies vienīgi Pļaviņu ugunsdzēsības un glābšanas posteņa darbiniekiem, kuri būtu bijuši gatavi braukt un palīdzēt, bet, zvanot tālrunim 112, saņemts noraidījums, jo tas esot privātīpašums. Ja koks būtu uz ceļa, rīkotos. Viņi varot palīdzēt tikai evakuēt cilvēku no mājas.
Prioritāte —
apdraudēta dzīvība
Kā tad tā? Nereti dzirdēts, ka glābēji pat kaķus noceļ no kokiem, bet šis gadījums ir gana nopietns. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļas komandieris Guntars Laukazīle komentēja šo situāciju:
— Neatliekamos gadījumos, kad ir apdraudēta cilvēka dzīvība, izsaukumā dodamies nekavējoties. Pārējos gadījumos dispečeri izvērtē situāciju, un acīmredzot dispečere pieņēma šādu lēmumu, ņemot vērā reālo apdraudējumu, izvaicājusi izsaukuma pieteicēju. Arī koku novākšanas ziņā prioritāte ir tur, kur tas apdraud cilvēku drošību, piemēram, uz ceļiem. Privātpersonām šādi gadījumi jārisina ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem, — saka Guntars Laukazīle. Runājot par kaķiem, viņš piebilda, ka glābēji palīgā steidz varbūt tikai katram desmitajam dzīvniekam, vispirms rūpīgi izvērtējot, vai mājas mīluļa dzīvībai patiešām draud briesmas.
Pašvaldībā plāta rokas
— Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā mums ieteica vērsties pašvaldībā. Piezvanījām Pļaviņu novada pašvaldības priekšsēdētājas vietniekam Aināram Arnītim un saņēmām vēl interesantākas atbildes — nav līdzekļu, iekārtu un iespēju. Viņš vēl piebilda, ka mums taču pilnas Pļaviņas ar radiem, kuri var kaut ko darīt lietas labā. It kā viņiem ir tās iekārtas un pacēlājs! Neviens pat neaizbrauca, lai dotu kādu padomu, palīdzētu vai pārbaudītu, vai tur dzīvojošais cilvēks nav cietis. Mēs jau nelūdzam palīdzēt ikdienā, bet nelaime nāca tik pēkšņi un negaidīti, un pašiem uzreiz aizbraukt vienkārši nav iespējas. Tāpēc cerējām, ka pašvaldība un glābšanas dienesti spēs palīdzēt. Tomēr nekā. Labi, ka paši atradām cilvēku, kuram ir pieredze meža darbos, lai novērstu postījumus, — sarūgtināta par notikušo ir Daina Škurova.
Ainārs Arnītis šādiem apgalvojumiem nepiekrita, iebilstot, ka noskaidrot situāciju uz šo māju devusies Aiviekstes pagasta labiekārtošanas speciāliste Ģiedre Zvirgzdiņa. Konstatēts, ka koka daļas noņemšanai nepieciešama speciāla tehnika, un par to ziņots SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, kas sniedz šādu maksas pakalpojumu privātpersonām.
SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” vadītāja Ņina Maškova informēja, ka strādnieki, apskatot privātīpašumu, konstatēja: uzņēmums nevar paveikt šādu darbu, jo tam nav tehnikas tik liela izmēra koku novākšanai.
***
Līdz otrdienas vakaram lielais koks no mājas bija novākts, bet ceļš līdz tam diemžēl bija pilns satraukuma, neizpratnes un arī sarūgtinājuma. Iespējams, tāda situācija neizveidotos, ja cietušās ēkas saimnieki un iespējamie palīdzības sniedzēji prastu labāk komunicēt un izturētos ar savstarpēju sapratni. Šādiem gadījumiem atkārtojoties, nav cerību, ka uz ārzemēm aizbraukušie jelkad Latvijā atgriezīsies.
