Aizvadītās nedēļas nogalē atvēršanas svētki bija Jāņa Ivara Padedža un Mārtiņa Mintaura grāmatai “Atmiņu Daugava”, kas tapusi trijos gados. Kā teica Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, atvēršanas svētku ģenerālmēģinājums 21. jūnijā bija Pļaviņās.
Neskumt par zudušo
Likteņdārzā Koknesē grāmatas ‘‘Atmiņu Daugava’’ atvēršanas pasākumā pulcējās cilvēki no Kokneses, Pļaviņu, Aizkraukles, Skrīveru, Jaunjelgavas un citiem novadiem. Saulainajā un siltajā dienā sarīkojums notika grāmatas galvenās varones likteņupes Daugavas krastā.
“Katram cilvēkam ir krustvecāki. Ja tādi būtu šai grāmatai, tad krustmāte būtu Māra Svīre, bet krusttēvs — Dainis Īvāns,” tā sarīkojumā teica autors Jānis Ivars Padedzis.
“Kad cilvēks krietnu laiku dzīvojis, viņam nereti uzmācas jautājums — kur palikusi mana jaunība? Kur to meklēt — uz zemes, debesīs? Nevar būt, ka tā pazudusi! To pašu var teikt par upi,” sacīja Māra Svīre. “Likās — upes jaunība ir pazudusi, palikusi kādos albumos un kādā prātā. Mums šajā grāmatā ir uzdāvināta Daugavas jaunība. Nevajag skumt par zudušo, jo Daugava taču joprojām ir un ļoti skaista.”
Sirsnīgu un svinīgu gaisotni sarīkojumā radīja Pļaviņu un Kokneses pašdarbības kolektīvu sniegtie priekšnesumi. Autori, grāmatas izdošanas atbalstītāji, iesaistīto pašvaldību pārstāvji iesēja ziedus ozollapu vītnē, ko pasākuma noslēgumā, dūdām skanot, ielaida likteņupē.
Uzdāvina
dziesmu
Dāvanas parasti pasniedz cilvēkiem, taču šoreiz īpašu dāvanu saņēmis atmiņu albums — “Čikāgas piecīšu” dalībnieka Armanda Birkena sacerētu dziesmu, kas sākas ar vārdiem “Rokas nost no Daugavas, pilskalnus neslīciniet…”.
“Grāmatu nopirku sev, vienu dāvināšu vīram un vienu draudzenei,” stāsta Lidija Āboliņa, kura atbraukusi no Skrīveriem. “Māte kādreiz stāstīja par jaukajām ballēm Oliņkalnā, arī mans vīrs, kurš ir rīdzinieks, Staburagu un applūdinātās Daugavas vietas bija aplūkojis. Taču es, dzīvojot tepat Skrīveros, to neizdarīju un nevaru sev piedot. Tagad skatīšos attēlus, lasīšu atmiņu stāstus un iedomāšos, kā tas toreiz bija. Šis atmiņu albums ir lieliska, sirsnīga un jauka dāvana.”
Izdara pats
Grāmatas atvēršanas svētki Pļaviņās radīja lielu interesi. Piedalījās gan grāmatas autori, gan daudz cilvēku, kuri ar savām atmiņām un fotogrāfijām palīdzēja tās tapšanā. Šobrīd daudzi no viņiem dzīvo dažādos novados un pat ārpus Latvijas, bet viņus Daugavas krastā vieno savas dzimtās puses mīlestība. Visu mūžu tā pavadījusi arī bijušo pļaviņieti Jāni Ivaru Padedzi. Pusaudža gados viņš ar ģimeni gan pārcēlies uz dzīvi Ogrē, tomēr Daugavas krasti no Pļaviņām līdz teiksmainajam Staburagam un Koknesei viņam visspilgtāk palikuši atmiņā. Tas arī mēģināts atainot grāmatā. Pļaviņietis teic, ka daudzi cilvēki noteikti jau sen bija gaidījuši šādu izdevumu. Tā kā viņam pietrūcis pacietības gaidīt, kad to paveiks citi, ķēries pie darba pats.
Aizrauj arī
citus
Daugavas muzeja direktore Daina Lasmane smaidot atzina — veicot šo darbu, Jānis Ivars bijis nevis Padedzis, bet gluži kā sadedzis. Šī aizrautība grāmatas tapšanā pārņēmusi arī muzeja vēsturnieku Mārtiņu Mintauru, kurš ir otrs grāmatas autors. Piesaistot arvien vairāk pieredzējušu speciālistu un atbalstītāju, tapis patiesi vērienīgs dokumentāls stāsts ar fotogrāfijām par to laiku, kad Daugavu vēl nebija pārveidojusi Pļaviņu hidroelektrostacijas būve.
Tāpat kā Padedža kungam, arī daudziem citiem ir savas atmiņas par Daugavu, kurās viņi dalījās. Tā ir vēsture, kas skatīta pašu acīm, bet tagad lielākoties ir zem upes viļņiem. Profesors Guntis Eberhards, kurš grāmatā aprakstījis, kā radās un veidojās mūsdienu Daugava, atminējās arī savu pirmo viesošanos Pļaviņu pusē.
“Jānim pieticis apņēmības un aizrautības paveikt lielu darbu, vēlreiz apliecinot, ka latvieši ir strādīga tauta,” teica Padedža kunga kaimiņiene Ogrē un konsultante grāmatas tapšanā Māra Eihe.
