Eiropas Savienības (ES) amatpersonas sanāksmes laikā Luksemburgā panākušas vienošanos par Kopīgās lauksaimniecības politikas (KPL) reformām, kas paredz no nākamā gada samazināt subsīdijas lielsaimniecībām, vienlaikus palielinot atbalstu jaunajiem zemkopjiem.
“Virknē lielo jautājumu mums ir vienošanās,” otrdien paziņoja Īrijas lauksaimniecības ministrs Saimons Kovenijs, kurš pārstāv pašreizējo ES prezidētājvalsti.
Viņš pauda cerību, ka trešdien Briselē gaidāmajā Eiropas Parlamenta (EP), Eiropas Komisijas (EK) un Eiropadomes sanāksmē sākotnējā vienošanās tiks oficiāli apstiprināta.
Kovenijs piebilda, ka domstarpības par subsīdiju sadalīšanu starp reģioniem un dalībvalstīm esot pārvarētas. Tomēr viņš brīdināja, ka tā vēl nav galīgā vienošanās.
“Joprojām ir grūti jautājumi, kas jāatrisina. Neizlikšos, ka rīt tas būs viegli, taču arī šodien nebija viegli, un vakar nebija viegli,” sacīja ministrs.
Saskaņā ar pašreizējiem nosacījumiem 80% KLP maksājumu saņem 20% saimniecību, kuru ražošana ir visintensīvākā, jo vairākas dalībvalstis joprojām subsīdijas saista ar produkcijas lielumu.
Taču saskaņā ar sākotnējo vienošanos dalībvalstīm līdz 2019.gadam būs jāpanāk, lai katrs zemkopis subsīdijās saņemtu vismaz 60% no nacionālā vai reģionālā vidējā maksājuma līmeņa uz hektāru.
Tajā pašā laikā intensīvās ražošanas saimniecību saņemto subsīdiju samazinājums nedrīkst pārsniegt 30%.
Tomēr Kovenijs norādīja, ka tie zemkopji, kuru saņemtās subsīdijas saruks, vidēji zaudēs tikai 11 līdz 12% no pašreizējā maksājumu apjoma, kamēr to fermeru saņemtās subsīdijas, kas iegūs no iecerētajām reformām, vidēji pieaugs par 35%.
“Ieguvēju būs vairāk nekā zaudētāju,” uzsvēra ministrs.
Amatpersonas vienojušās arī par subsīdiju palielināšanu jaunajiem zemkopjiem, kā arī vēlas noteikt, lai 30% no katrai dalībvalstij piešķirtajiem KLP līdzekļiem tiktu atvēlēti tām saimniecībām, kas izmanto ekoloģiski draudzīgas metodes.
Tomēr virknē jautājumu vienošanās vēl nav panākta, tostarp par cukura kvotām un subsīdiju griestiem.
EK un EP vēlas ierobežot maksimālo subsīdiju apjomu, ko var saņemt viena saimniecība, ar 300 000 eiro, šos griestus pamazām pazeminot līdz 150 000.
Taču Eiropadome pret šo priekšlikumu, kurš šogad ES dalībvalstu līderu samitā jau ticis noraidīts, izturas atturīgi.
Kovenijs atzina, ka šajā jautājumā ir “ļoti šaura manevra telpa”.
Tikmēr Francijas lauksaimniecības ministrs Stefans le Folls pēc sanāksmes brīdinājis, ka panākta tikai “daļēja vienošanās, kas nav nekā vērta bez vienošanās par visu”.
Šobrīd KLP atvēlētie līdzekļi sastāda aptuveni 38% no kopējā ES budžeta. KPL reformas paredzēts iesāk 2014.gadā, taču jaunā subsīdiju sistēma nesāks darboties agrāk kā 2015.gadā, jo kavējas sarunas par nākamo ES ilgtermiņa budžetu.
