Ekonomikas izaugsme 2011. — 2012. gadā veicināja mājsaimniecību ienākumu kāpumu, tomēr tas nebija vienmērīgs. Kopējie mājsaimniecību ienākumi auga lēnāk tieši mazāk attīstītajos reģionos — secināts “Swedbank” pētījumā par Latvijas reģioniem.
“Latgale nav vienīgais “rūpju bērns”. Piemēram, Vidzemē mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir vien nedaudz lielāki, turklāt abos reģionos proporcionāli lielāka ienākumu daļa nekā citos reģionos rodas no pensijām,” saka “Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks.
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati ir par 2011. gadu, un tie rāda, ka salīdzinājumā ar 2004. gadu mājsaimniecību ienākumi ir auguši visos reģionos. Turklāt ienākumu atšķirības plaisa starp reģioniem laika gaitā ir būtiski mazinājusies. 2004. gadā Rīgā kopējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija gandrīz divreiz lielāki kā Latgalē, nu šī atšķirība ir būtiski sarukusi. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Pierīgā un Kurzemē ir pietuvojušies rīdzinieku ienākumiem (2011. gadā attiecīgi 109%, 97% un 118% no Latvijā vidējā). Tomēr ienākumi uz vienu iedzīvotāju Zemgalē (87% no Latvijā vidējā), Vidzemē (82%) un Latgalē (75%) pietuvojušies vidējiem valstī vien minimāli.
“Swedbank” novērtējums liecina, ka pērn mājsaimniecību ienākumi uz iedzīvotāju auga lēnāk tieši mazāk attīstītos reģionos. Latgalē un Vidzemē vien par 3 — 4%, Kurzemē un Zemgalē — ap 7 — 8%, Rīgā un Pierīgā — ap 11 — 12%. Labumu no ekonomikas izaugsmes pēdējos divos gados vairāk guva reģioni ar augstāku ienākumu līmeni uz iedzīvotāju.
Aptuveni divas trešdaļas no mājsaimniecību ienākumiem Latvijā ir no algotā darba, tādēļ ienākumu starpību reģionos nosaka galvenokārt atšķirības nodarbinātības un algu līmenī. Rīgā un Pierīgā 2011. gadā bija nodarbināti 55 — 57% no 15 — 74 gadus veciem iedzīvotājiem, Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē — 52 — 53%, bet Latgalē — vien 49%.
Iedzīvotājiem ar augstāko izglītību visos reģionos nodarbinātības līmenis ir ap 80%, kamēr iedzīvotājiem ar pamatizglītību — vien 25%.
“Swedbank” aplēses liecina, ka 2011. gadā viens darba ņēmējs mēnesī saņēma vidēji 289 latus Latgalē, 305 latus Vidzemē, 374 latus Zemgalē, 387 latus Kurzemē. Savukārt Pierīgā dzīvojošais darba ņēmējs pelnīja pat nedaudz vairāk kā rīdzinieks (426 latus pret 420 latiem). Interesants šķiet arī fakts, ka ar samērā līdzīgu nozaru un iedzīvotāju izglītības struktūru un produktivitātes līmeni Zemgalē dzīvojošajiem darba samaksa ir krietni augstāka nekā Vidzemē.
Lai veicinātu mājsaimniecību ienākumu kāpumu un mazinātu reģionālo nevienlīdzību, ir svarīgi, lai visos reģionos veidotos jaunas darba vietas. Mudināt uzņēmējus tās radīt līdzētu administratīvās fragmentācijas mazināšana, sabiedriskās infrastruktūras un pakalpojumu spēcināšana, koncentrējot resursus ekonomiski pamatotos reģionu centros un uzlabojot mazāk attīstīto reģionu pievilcību investoriem. Būtiski, lai iedzīvotāji ir spējīgi darba vietas arī aizpildīt — prasmju un izglītības uzlabošana, kā arī darbaspēka mobilitātes veicināšana palielinātu iedzīvotāju izredzes atrast darbu.
