Izdevušies svētki esot tad, ja tie atstāj patīkamu “pēcgaršu”. Man kaut kā ar to Līgo “pēcgaršu” neveicas — pirms svētkiem noskrienos pa bodēm, meklēdama lētāko šašliku, pie ugunskura to pārēdos, savukārt Indriķis par daudz dzer alu, un pēc svētkiem tikai smagums kuņģī paliek. Tāpēc šogad nolēmu līgošanai gatavoties īpaši.
Lai svētki būtu izdevušies, esot jāizstrādā svinību vīzija. Nu, ar tām man nekad nav problēmu. Šoreiz man tie būs sportiski tautiskā garā. Katram viesim pie mums būs jāierodas ar izkapti, tad, dziedot līgodziesmas, ap vasarnīcu nopļausim zāli, jo mums salūza pļaujmašīna. Pēc pusnakts, kad būsim jau krietni iestiprinājušies ar šašliku un alu un sacentušies odu ķeršanā, sarīkošu burkānu ravēšanas sacensības lukturīšu gaismā. Pēc darba atkal padziedāsim un sagaidīsim saulīti. Man šķiet, pēc šādas svētku programmas vajadzētu būt patīkamai “pēcgaršai”. Vismaz man. Tikai pagaidām vēl neviens viesis nav pieteicies. Visi pēkšņi kļuvuši ļoti aizņemti…
