Aizvadītā nedēļa bija darbiem pilna un paskrēja vēja spārniem. Starp ikdienas pienākumiem un steigu arvien jāatrod laiks arī vasarai — zied jasmīni, pļavas līgojas margrietiņu ziedos, un diena nevar paiet bezkrāsaina, ja visapkārt zied zeme.
Viens no svarīgākajiem notikumiem aizvadītajā nedēļā bija Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, kam daudzviet visā Latvijā bija veltīti atceres pasākumi, arī mūsu pusē. Pieminot 72. gadadienu kopš 1941. gada 14. jūnija, kad no Latvijas izveda vairāk nekā 15 000 dažādu tautību iedzīvotāju, piemiņas vietās ļaudis pulcējās, lai klusuma brīdī kopā atcerētos pārdzīvoto un noliktu ziedus.
Cik par 14. jūniju zina jaunā paaudze, kam šobrīd ir 13, 14 gadu? Vai ar to, ko skolā stāsta vēstures stundās, ir pietiekami, lai saprastu, kāpēc šajā dienā pie ēkām plīvo sarkanbaltsarkanie karogi ar sēru lenti?
Nejauši dzirdēju divu pusaudžu sarunu sabiedriskajā transportā. Viens puisis jautāja otram, vai viņš zina, ka represētie sabiedriskajā transportā drīkst braukt bez maksas? Jāuzrādot vien personu apliecinošs dokuments un Latviju varot apceļot bez maksas krustu šķērsu. Savukārt otrs jaunietis neticīgi pārjautāja, vai tā tiešām var būt un nosprieda: cik labi tomēr būt represētajam. Ko šis ‘‘labums” nozīmē izsūtījumu pārdzīvojušajiem, to zina tikai viņi paši. Ar katru nākamo paaudzi mēs arvien vairāk attālināsimies no šiem 1941. gada notikumiem, un tie paliks tikai vēstures grāmatās, ne vairs sirdīs un atmiņās.
Vairākās pašvaldībās pagājušajā nedēļā jaunie deputāti vēlēja domju priekšsēdētājus. Zināms, kas nākamos četrus gadus saimniekos Neretā un Jaunjelgavā, pārējos Aizkraukles reģiona novados pirmās sēdes būs šonedēļ. Manuprāt, lieliska ir jaunā kārtība, ka deputāti priekšsēdētāju vēl atklāti, turklāt to, par ko katrs balsojis, uzzina arī iedzīvotāji.
Lasīju, ka Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz, ka skolu padomes lems, kādi individuālie mācību piederumi, sākot jaunu mācību gadu, būs jānodrošina skolēnu vecākiem. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete skaidroja, ka likumprojektā vēl var mainīties būtiski aspekti, piemēram, ko darīt tādās situācijās, kad ģimene nevar iegādāties vajadzīgos mācību līdzekļus. Būs jāmeklē risinājumi, tostarp lūdzot pašvaldības palīdzību.
Šie grozījumi arī noteic, ka no nākamā mācību gada sākuma vecākiem vairs nevajadzēs iegādāties darba burtnīcas un mācību grāmatas, kas, manuprāt, visvairāk sadārdzināja bērnu sagatavošanu skolas gaitām, jo sākumskolas skolēna viena darba burtnīca vidēji maksā no divarpus līdz trim latiem. Kamēr norit diskusijas, cik lielā mērā Latvijā ir nodrošināta iespēja bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību, aizmirstam, ka arī vecākiem jābūt atbildīgiem par saviem bērniem un gataviem viņu attīstībā, izglītībā kaut ko ieguldīt. Arī naudu. Manuprāt, gadiem ilgi lielākā problēma, ar ko netiekam galā, ir tā, ka vienmēr būs ģimenes, kuras saviem bērniem nevarēs iegādāties pat parastu zīmuli. Tāpēc, ka pieradinātas visu dabūt bez maksas, palūgt pašvaldībā un sociālajā dienestā, pašiem nav jālauza galva, kā apģērbt un izskolot bērnus, jo tā taču ir vieglāk.
Kurzemes pusē mežizstrādes darbos, uzkrītot kokam, bojā gāja kāds 33 gadus vecs daudzbērnu ģimenes tēvs. Vīrietis bija reģistrējies kā pašnodarbinātā persona un nebija veicis sociālās iemaksas, tāpēc viņa ģimene nesaņems apgādnieka zaudējuma un apbedīšanas pabalstu. Speciālisti lēš, ka lielākā daļa pašnodarbināto personu strādā tieši bīstamajās nozarēs, kur ir augsts traumu un nelaimes gadījumu risks. Lai gan teorētiski pašnodarbinātajiem pienākas tādas pašas sociālās garantijas kā darba ņēmējiem ar darba līgumiem, tomēr lielākā daļa pašnodarbināto brīvprātīgi no šīs iespējas atsakās. Un te atkal un atkal nonākam turpat — cilvēki, kuri ir spiesti izdzīvot, uzturēt ģimeni ar minimāliem līdzekļiem, rodot iespēju nopelnīt, nedomā par sekām, nedomā par to, ka būtu jāmaksā nodokļi kaut no minimālās algas, lai šādā gadījumā ģimene nepaliktu tukšā. Šis jau nav vienīgais gadījums, tikai, nonākot līdz letālām sekām, sabiedrība atkal tam pievērš pastiprinātu uzmanību.
Pēc tam, kad portāls Pietiek.com publicēja fotogrāfijas no Krievijas vēstnieka Aleksandra Vešņakova rīkotā Krievijas dienas pasākuma, kurā piedalījās kultūras ministre Žaneta Jaunzeme — Grende, Nacionālās apvienības pārstāve, Nacionālās apvienības biedru starpā par šo tēmu notikusi asa sarakste, ko publicējis portāls. Atklātībā nonākusi sarakste e—pastā starp nacionāļiem, kur viņi pauž savas domas par ministres uzvedību un rīcību atbilstoši pārliecībai un ieņemamajam amatam. Vai tas ir normāli, ka Nacionālās apvienības ministre dodas pie Krievijas vēstnieka atzīmēt Krievijas dienu, mielojoties ar kaviāru? Mani gan šajā lietā uztrauc kas cits, ne tikai ministres “kaviāra diena” pie vēstnieka — sarakstes publiskošana liek padomāt, vai drošībā ir mūsu privātās vēstules, informācija un dati virtuālajā vidē?
Aizvadītajā nedēļā ziņu slejās bija lasāma arī skumja vēsts — pazudis jaunais un talantīgais latviešu hokejists uzbrucējs Kristiāns Pelšs. Pēc neoficiālas informācijas, hokejists ielēcis Daugavā no Akmens tilta Rīgā. Traģēdijas apstākļus un motīvus lai skaidro eksperti, taču šis notikums liek padomāt par milzīgo spriedzi, slodzi, disciplīnu, ar ko nākas sadzīvot jauniešiem, kuri vēlas sportā sasniegt virsotnes. Toronto radiostacijas “102.1 The Edge” žurnālists Dīns Blandels gan paspēja neveiksmīgi pajokot: “Cik ļoti gan draņķīgai jābūt spēlēšanai Edmontonā, ja hokejists izvēlas turp neatgriezties. Viņš drīzāk ir gatavs kādā kariem nomocītā valstī ielēkt no tilta ledainā ūdenī, nevis atgriezties Edmontonā. Žēl. Ceru, ka viņš tiks atrasts.” Pēc klausītāju nosodījuma žurnālists jau paguvis atvainoties: “Patiesi žēl par nevietā izteiktajām piezīmēm par Kristiānu Pelšu. Vajadzēja iegūt sīkāku informāciju. Domās esmu ar [viņa] ģimeni un draugiem,” savā tvitera profilā ierakstījis Blandels. Viens teikums izplatās sekundēs, ziņa sasniedz tūkstošus, tai ir netverams spēks — par katru pateikto vārdu šajā profesijā nākas atbildēt.
Piektdien, 21. jūnijā, sagaidīsim vasaras saulgriežus, gada garāko dienu. Lai saulaina visa šī un nākamā nedēļa un Jāņi ikvienā mājā ienāk ar meiju smaržu un naktsvijoļu burvību!
