Pirms gada skrīveriete Ineta Melne pabeidza projektu vadības kursus un kopā ar vīru nolēma sākt savu ģimenes biznesu — ražot konditorejas izstrādājumus. Diemžēl pēc neilga laika iecerei punktu pielika Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko (tagad Gunta Rīdūze). Iemesls tam — ēku, kura vēl šobaltdien dokumentos ierakstīta kā Skrīveru novada pašvaldības īpašums, priekšsēdētāja uzskatīja par savu privātīpašumu.
Gatavi
pirkt
Daudzi no mums ir sapņojuši par savu mazo privāto biznesu. Īpaši laikā, kad bieži runā par vajadzību radīt jaunas darba vietas, par cilvēku kūtrumu, par to, ka daudzi dodas “vieglajā peļņā” uz ārzemēm, nevis dara kaut ko Latvijas labā. Iedomājieties — jums ir sava biznesa ideja, kuru atbalsta banka un piešķir 10 tūkstošu latu, bet realizēt to nevarat!
Skrīveriešu ideja bija konkrēta — cept kēksus. Jau bija sameklēti klienti — degvielas uzpildes stacijas “Virši — A”, “Lukoil”, veikalu ķēde “Prisma” un vietējie veikali. Noslēgti vairāki piegādes līgumi. Hipotēku banka starta programmā jaunajiem uzņēmējiem piešķīra naudu telpu iekārtošanai, tehnikai, virtuves aprīkojumam, produktu iegādei. Aktuāls bija vien ražotnes telpu īres jautājums. To jaunie uzņēmēji nolēma kārtot ar Skrīveru novada domes, konkrēti pašvaldības vadītājas, palīdzību. Tas, viņuprāt, bija arī biznesa stabilitātes nodrošinājums, jo ar privātīpašniekiem nekad neko droši nevar zināt. Naudas, lai iegādātos telpas īpašumā, nebija.
Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Rīdūze piedāvāja ēku Zemkopības institūtā 2. Vispirms īrēt dažas telpas, vēlāk rosinot nopirkt visu ēku par 100 tūkstošiem latu. Ineta Melne teic, ka prasītā summa par šo māju ir nesamērīgi augsta. Tomēr toreiz, esot tuvu bezizejai, jaunie uzņēmēji bija gatavi maksāt prasīto rokasnaudu — 50 tūkstošu.
Šajā ēkā jau vairākus gadus uz līguma pamata darbojas pārtikas preču veikals “Pilskalns”. Savukārt piedāvātajos vairāk kā 100 kvadrātmetros nepieciešams remonts, bet vieta ļoti izdevīga, tuvu ceļam, tāpēc īres piedāvājumam piekrituši.
Apsildes sistēma
nedarbojas
Kosmētisko remontu īrnieki bija gatavi veikt par saviem līdzekļiem, vien lūdza, lai iznomātājs izpilda Hipotēku bankas prasību un līgumu reģistrē Zemesgrāmatā. Tas nodrošinātu uzņēmuma darbību vismaz līgumā paredzētajā laikā — astoņus gadus. Domes priekšsēdētāja šādiem noteikumiem piekrita un rakstiski apliecināja, ka nomas līgumu reģistrēs Zemesgrāmatā. Ticot tam, banka piekrita izsniegt kredītu. Drīz vien Ineta ar vīru ķērās pie telpu remonta, vienlaikus pasūtīja aprīkojumu — elektriskās krāsnis kēksu cepšanai, ledusskapi un citu tehniku. Pagājušā gada augustā jau sāka cept un pasūtītājiem piegādāt produkciju. SIA “Ģimenes gardumiņš” ražošanas problēmas sākās 2012. gada rudenī. Lai gan paši kurināja, telpas bija vēsas. Pirms slēgt līgumu, īrnieki interesējušies, vai ziemā telpas ir siltas. Atbilde bijusi, ka ar to problēmu neesot un blakustelpā esot pat apsildāmas grīdas. Novembrī aukstums traucēja darbam. Dienā izkurinātie 30 maisu skaidu brikešu telpu sasildīja līdz plus 13 grādiem. Nākamās dienas rītā telpās bija tikai plus 5 grādi. Redzot, ka apkures sistēma nedarbojas tā, kā solīts, siltā grīda ir auksta, īrnieki bija gatavi to uzlabot un no bankas remontam aizņemties vēl 1200 latu. Taču bankas pārstāvji pieprasīja Zemesgrāmatā ierakstīto nomas līgumu jauna kredīta izsniegšanai. Līguma joprojām nebija, un līdz ar to arī banka neko nepiešķīra. Janvāra vidū naudu pamatlīdzekļiem banka vairs neizmaksāja, vien apgrozāmajiem — produktu iegādei.
Aizmirst ierakstīt
Līdz tam un arī vēlāk Meļņi vairākkārt mudināja Guntu Rīdūzi nevilcināties un sakārtot ar telpu nomu saistītos dokumentus. Pusgada laikā Zemesgrāmatas līgumu tā arī nesagaidījuši, viņi vērsās pēc palīdzības pie jurista. Meklēti dokumenti, un tad atklāts, ka komercfirma “L&K”, kuras īpašniece bija Gunta Rīdūze, 1998. gadā noslēgusi pirkuma līgumu ar Skrīveru pagasta padomi par ēkas iegādi. Komercfirma 2004. gadā pārtapusi par SIA “Leidgunda”, un tās īpašnieki toreiz bija Gunta un Aivars Lisenko. Ēka nopirkta par 10 tūkstošiem latu, samaksājot 179 sertifikātus, 1500 latu vienā maksājuma reizē un vēlāk, līdz 2000. gada 23. decembrim, maksājot 100 latu mēnesī. Tomēr līdz pat šim laikam Zemesgrāmatā ēka ir Skrīveru novada pašvaldības īpašums. Ēkas iegādes likumību pašlaik nokaidro juristi, bet viens no iespējamajiem variantiem šādai dokumentu kārtošanas novilcināšanai ir pašvaldības ēkas iegāde, ignorējot izsoli. Ja tas ir privātīpašums, bet nav ierakstīts Zemesgrāmatā, kas visus šos gadus maksāja nekustamā īpašuma nodokli?
Kā kompromisa variantu Meļņu ģimenes juristi piedāvāja nomas līgumu Zemesgrāmatā reģistrēt ēkas pašreizējai likumīgajai īpašniecei — Skrīveru novada domei. Domes vadītāju šāds variants neapmierināja. Nākamais piedāvājums — slēgt līgumu ar pašvaldību par tās īpašumā esošo telpu nomu ar izpirkuma tiesībām. Pēc pirmā atraidījuma pieņemt šo dokumentu Inetas kundze pieprasīja to oficiāli reģistrēt un izskatīt novada domes sēdē. Arī tas nenotika. Vēlāk gan saņemta domes jurista vēstule, kurā teikts, ka šis īpašums nav pašvaldības pārvaldībā.
***
Bankai parāds ap 10 tūkstošu latu, velti ieguldīta pašu nauda, sabojājušies produkti un zaudēta potenciālo biznesa partneru uzticība. Bankrota un sabeigto nervu dēļ Ineta Melne divus mēnešus ārstējās. Lieta nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
