Latvijā likums skaidri nosaka, kad cilvēks ir pieaudzis — 18 gados. Šajā vecumā līdz ar pienākumiem tiek dotas tiesības, un vienas no tām — iespēja stāties laulībā. Līdz pilngadībai reģistrēt laulību iespējams ar vecāku piekrišanu, un tas parasti notiek gadījumos, kad gaidāma atvase. Dzīves realitāte par pirmajām attiecībām ir cita — tas bieži notiek pāris gadu pirms pilngadības sasniegšanas. Jaunieši tagad agrāk kļūst pieauguši — tā saka daudzi. Psihologi pret šādu apgalvojumu iebilst, norādot, ka jaunietis, kurš agri sācis dzimumdzīvi, patiesībā meklē stabilitāti, mīlestību un drošību, ko nav saņēmis ģimenē. Cilvēku pieredze liecina, ka dažādos resursos rodama informācija par dzimumaudzināšanu nenozīmē, ka visiem viss ir skaidrs. Gan vecāki, gan bērni dažkārt nezina, kā un kad labāk runāt par pirmajām attiecībām.
Pieaugušie nosoda
“Viņa mācās septītajā klasē, bet regulāri nenakšņo mājās. Paliek pie drauga. Pēdējo reizi atnāca mājās un meklēja avārijas kontracepciju. Skaidrs, kāpēc!” par savu krustmeitu pastāsta Biruta. Viņasprāt, krustmeita agri sākusi dzimumdzīvi ģimenes apstākļu dēļ. Krustmeitas vecāki izšķīrās, atrada citas otrās puses, un meitene ģimenes siltumu sameklēja citur. “13 gados sākt dzimumdzīvi — tas ir par traku. Visa dzīve vēl priekšā, bet viņai vairs nav nekādu noslēpumu par vīrieša un sievietes tuvību. Es atceros, ka padsmitnieču vecumā ar savām draudzenēm pārrunājām, kā dzimst bērni. Mums tas bija noslēpums. Tagad katra paaudze arvien agrāk nobriest, un viņi zina visu. Lielā atklātība un plašā informācija veicina to, ka bērni tagad daudz agrāk veido tuvas attiecības. Es savai krustmeitai neko nepārmetu. Es labāk izvēlos palikt draudzenes lomā, nevis būt par bubuli. Ko tad vairs aizliegt, ja tas jau ir noticis. Domāju, ka tagad svarīgāk palīdzēt nepalikt stāvoklī,” prāto Biruta.
Ved pie ginekologa
“Kad manai meitai palika četrpadsmit gadu, sarunājām, ka es viņu aizvedīšu pie ginekologa. Kad aizgājām, mums trijatā iznāca vērtīga saruna. Ginekoloģe pastāstīja, ka tagad daudzas mammas pilnīgi velk savas meitas pie viņas un liek kāpt ginekologa krēslā. Sarunājām, ka manai meitai tas nav jādara, jo viņai nav nekādu sūdzību un nav arī attiecību,” pieredzē dalās Solvita. Viņai pašai pirmais ginekologa apmeklējums atmiņā palicis kā nepatīkams — tas notika, beidzot 9. klasi. Tas bija nepieciešams, lai aizpildītu veselības uzziņas veidlapu. “Gribēju, lai manai meitai nav tādu nepatīkamu sajūtu. Tas taču ir tik intīmi. Man toreiz daktere neticēja, kad teicu, ka neesmu ar puisi gulējusi. Lika kāpt krēslā, pārbaudīja mani, tas bija pretīgi. Es gribēju, lai meitai šāda pieredze iet secen, lai viņa saprastu, ka es un ginekoloģe šajā jautājumā esam viņai draudzenes. Ir dzirdēti tik daudz stāstu par to, ka meitas baidās pateikt vecākiem, ka palikušas stāvoklī. Es negribu būt šo vecāku vidū,” pauž Solvita.
Izvairās runāt
“Meitai bija kādi seši gadi, kad viņa nejauši redzēja, kā mēs ar vīru mīlējamies. Izrādījās, ka viņa naktī bija piecēlusies un nākusi uz mūsu istabu. Mēs to pamanījām, kad gājām ārā no istabas. Viņa mierīgi bija gaidījusi, kad mēs paliekam klusi. Kas notiek bērna prātā, kad viņš kaut ko tādu ierauga, nevar zināt. Mēs ar meitu tajā mirklī daudz nerunājām. Taču, gadiem ejot, arvien biežāk iedomājos, ka redzētais viņu stipri satricināja. Tagad viņai ir 12 gadu, un viņa pilnīgi izvairās ar mani runāt par dzimumaudzināšanas jautājumiem. Pat jautājums par sieviešu higiēnisko pakešu pirkšanu viņu sadusmo, viņa momentā izsprūk no istabas. Ar vecāko meitu varam atklāti runāt par šīm tēmām, ar jaunāko — ne. Nedomāju, ka man ir jābūt labākajai draudzenei, kurai tiek uzticēti visi noslēpumi. Taču ir lietas, kuras vecākiem ir jāzina. Domāju, ka šajā jautājumā vairāk satraucas meitu vecāki, jo ar neplānotas grūtniecības sekām skolas vecumā visbiežāk galā ir jātiek tieši viņiem. Puišiem izdodas no atbildības izsprukt,” pārdomās par bērnu dzimumaudzināšanu dalās Nora.
Iztēlojas romantiku
“Tas varētu notikt, kad man būs sešpadsmit,” piemērotāko vecumu tuvībai nosauc Samanta. Šobrīd viņai ir par gadu mazāk un viņa sapņo, ka izdosies satikt puisi, kas viņai būs īstais. “Es zinu, ka nevajag gulēt ar puisi, ja pašai to negribas. To nedara tāpēc, lai kādu nepazaudētu. Ja puisis saka, ka ies pie citas, ja ar viņu negulēšu, tad tas nav īstais puisis. Esmu skatījusies filmiņas, kur stāsta, cik svarīgi ir abiem to gribēt. Svarīgi, lai tas nenotiktu alkohola ietekmē,” iemācītās gudrības klāsta Samanta. Meitene pastāsta, ka dažām klasesbiedrenēm jau ir puiši un tuvas attiecības, taču vairums par to tikai runā. Ar mammu par savām sirdslietām meitene nerunā, taču kontracepcijas jautājumi ir izrunāti, un meitene zina, kā rīkoties. “Es gribētu, lai viss notiek skaisti un plānoti,” prāto Samanta.
