Nozīmīgajās dienās gadumijā, kas paredz vasaras mēnešus, lielākoties bija atkusnis un nelieli nokrišņi. Ap 7. janvāri atgriezās sals, un atbilstoši ticējumam — kāds laiks pēc 7. janvāra, tāds būs pēc 12. jūlija, norāda uz siltu un sausu laiku jūlija otrajā pusē.
Dienas janvāra vidū (13.,14. un 15. janvāris) pagāja sarmas un skaidra laika zīmē. Tāpat arī 25. un 28. janvāris bija ar salu un pārsvarā skaidrs. Tas rāda, ka vasara lielākoties būs sausa un mēreni silta. Savukārt vecās Svecaines (15. februāris) jeb Ziemas Māras diena bija apmākusies, ar nelielu salu. Par tādu dienu ticējums saka — Jāņos līs, bet vasara būs sausa un vēsa. Ja ievēro šīs nozīmīgās pamatdienas un laika apstākļus 2. martā, Jevdokijā (14. marts) un Jurģī (23. aprīlis), tad vasarai vajadzētu būt sausai un mēreni siltai. Vairāk par sausu nekā slapju vasaru liecina arī bērza un alkšņa, tāpat arī ozola un oša lapu plaukšana pavasarī. Bērzs apsteidza alksni un tāpat arī ozols osi. Cits ticējums paredz: ja pavasarī lieli pali — vasarā būs liels karstums un sausums, norāda uz sausas un siltas vasaras iespējamību. Tāpat arī pirmais pērkona negaiss. Šopavasar tas nogāja pa dienvidu pusi, kas liecina, ka vasara būs silta. Arī maijvaboles, kuru šopavasar daudz, norāda uz siltu vasaru. Savukārt karstas vasaras iespējamību mazina tas, ka ezeros vējš ledu sadzina ziemeļu malā un pirmie gājputni atgriezās vēlu. Ticējums vēsta: ja stārķis atnāk ledū, bet dzeguze iekūko kailos kokos, būs vēsa un nemīlīga vasara. Tas liecina, ka tropiskais karstums ies garām, bet arī lietaino dienu vēsums būs īslaicīgs. Kopumā iespējama salīdzinoši silta, vairāk sausa nekā slapja vasara.
