“Nerakstu sūdzības, lai kādu nomelnotu vai nosodītu, bet šis notikums lika man saprast: ja es publiski neizstāstīšu tādu nejaucību, tad nākamreiz nepatīkamus brīžus piedzīvos kāds cits,” laikrakstā “Staburags” ar sūdzību par autobusa vadītāja attieksmi vērsās kāda aizkraukliete (vārds, uzvārds zināms — aut.).
“Nevienam nenovēlu tik nepatīkamu situāciju. 6. jūnijā biju nodomājusi braukt pie savas labākās draudzenes uz Vecbebriem — viņai bija dzimšanas diena. Laikus, jau pirms astoņiem, ierados autobusu stacijā, autobuss uz Vecbebriem atiet pulksten 8.15 rītā. Kasē man pateica, ka biļeti varēs iegādāties autobusā. Neko ļaunu nedomādama, devos uz platformu. Piebrauca autobuss, iesauca “numuriņus”, pēc brīža kāpu iekšā, sveicināju šoferi, uz ko viņš neatbildēja. Tikko biju izņēmusi 10 latu banknoti no bankomāta, sīkākas naudas man nebija. Autobusa vadītājs, ieraudzījis desmitnieku, sāka kliegt, ka nevarot izdot, lai es skrienot uz veikalu mainīt. Es iebildu, ka gan jau naudiņa sakrāsies, jo aiz manis bija pietiekami daudz cilvēku, kuri brauca arī uz Ērgļiem (biļete turp maksā Ls 2, tā ka naudiņa sakrātos). Šoferis rupji dzina mani laukā. Skrēju uz līdzās esošo “Supernetto” veikalu, protams, tur bija rinda. Kad nauda bija samainīta, skrēju atpakaļ uz platformu, bet autobusa vadītājs, skaidri redzot mani, aizvēra durvis un aizbrauca. Palūkojos pulkstenī — bija 8.16. Nezinu, kā sauc šo nelaipno, rupjo cilvēku, bet “paldies” viņam par sabojāto dienu. Ļoti žēl, ka cieta mana draudzene, bijām ieplānojušas pavadīt skaistu dienu. Aizkraukles ATU darbinieki, autovadītāji, lūdzu, pārdomājiet savu attieksmi pret cilvēkiem. Tā nav pasažieru vaina, ja jūs esat sliktā omā!”
