Maija sākumā radio vēstīja, ka Jaunjelgavas novada Seces pusē novērots liels dabas retums — zaļā vārna. Kavējoties pavasarim, citur ziemojošās putnu sugas Latvijā atgriezušās vēlāk, taču ar zaļo vārnu bija pretēji.
Pirmie divi zaļo vārnu novērojumi šajā pavasarī bija 2. maijā Garkalnes mežos un pie Silakroga. 3. maijā Seces pusē novērotā zaļā vārna bija pirmais novērojums ārpus Latvijā zināmajām šīs sugas ligzdošanas vietām Pierīgā, Garkalnes mežos, Silakrogā un Ādažu poligonā.
“Tas ir diezgan agrs, interesants novērojums. Braucot gar Daugavas kreiso krastu Jēkabpils virzienā, pamanīju zaļo vārnu sēžam uz elektrības vadiem ceļmalā. Ar teleskopu varēja labi redzēt krāsu un metāla gredzenus un noteikt putna identitāti. Zaļā vārna bija gredzenota 2008. gadā Garkalnē,” stāsta ornitologs zaļo vārnu pētnieks Račinskis.
Zaļo vārnu pētnieks gan uzskata, ka, visticamāk, 3. maijā redzētā zaļā vārna nebija iecerējusi ligzdot Secē, bet gan bija ceļā uz ligzdošanas vietu Pierīgā, jo viņas parasti atgriežas savās ligzdošanas vietās. Interesanti ir tas, ka Secē redzētā zaļā vārna, nolaidusies uz lauka, noķērusi zaļajām vārnām neraksturīgu barību — lielu slieku — un to notiesājusi. Pēdējie gadi zaļajām vārnām Latvijā bijuši labvēlīgi, skaits ir pieaudzis līdz 25 Latvijā ligzdojošiem pāriem. Vēl pirms gadiem septiņiem pāru skaits bija aptuveni par desmit mazāks.
Taču ir arī tādas vārnas, kuras ziemā nelido prom. Piemēram, Kristīnes Ulbergas romānā “Zaļā vārna”, kas ieguva “Latvijas Literatūras gada balvu 2012” kategorijā “Labākais prozas darbs”.
“Visi zina, ka zaļās vārnas ir reti sastopami putni. Taču ir arī Zaļā Vārna, vienīgais eksemplārs pasaulē — īpatnējs, lāgiem neganti ironisks un varbūt mazliet ērcinošs, bet kopumā itin labdabīgs radījums. Tiesa, nav viegli viņu ieraudzīt, bet, ja tomēr paveicas, ar prātu grūti pieņemt Zaļās Vārnas esamību, toties, ja izdodas arī tas, dzīve mainās. Vientuļie vairs nav tik vientuļi, skumjie — tik skumji, un arī esamība rādās gaišākos toņos. Kristīnes Ulbergas romāna varonei, spogulī skatoties, paveicas atrast Zaļo Vārnu — un ne tikai atrast, bet arī tuvāk viņu iepazīt,” tā raksta kritiķis Guntis Berelis.
Citāda zaļā vārna nekā Secē ieraudzītā bija sastopama arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. Mākslinieku biedrība “Zaļā vārna” bija viena no Latvijas pirmās brīvvalsts laika mākslinieku grupām, kas tika dibināta 1925. gadā un pastāvēja līdz 1939. gadam. Šajā biedrībā bija apvienojušies jauni un neatzīti mākslinieki, mūziķi, aktieri un literāti, kuri darbojās sekcijās.
(Izmantoti materiāli no
interneta)
