Bērnudārzā “Bitīte” pagājušajā nedēļā bija svētki — izlaidums desmit bēr-niem, tādēļ greznojām telpas ar meijām un ziediem. Darbiniekiem audzēkņi sniedza pateicības koncertu “Krāsainie sapņi”.
Atcerējāmies, cik krāsains ir bijis šis laiks, jo bērnība ir krāsaina. Šādā vecumā bērni ātrāk grib kļūt lieli, tomēr, kļuvuši pieauguši, viņi atceras bērnību un vēlas tajā atkal atgriezties. Visi audzēkņi saņēma savu pirmo dokumentu — izglītības iestādes beigšanas apliecību. Prasības bērniem ir lielas — viņiem ir jāprot lasīt, rakstīt un rēķināt, jābūt attīstītām saskarsmes prasmēm. No “dārziņa” viņus izšūpojām šūpolēs. Tomēr izlaidumā kā svētkos nejutos. Tie bija svētki bērniem, vecākiem, bet mums — ar satraukumu saistīts darbs, lai viss izdotos. Bērnudārzā strādāju jau 31 gadu, un tā ir bijis allaž.
Pagājušajā nedēļā svinējām kolēģes dzimšanas dienu, mana dzimšanas diena bija nedēļu agrāk, abas esam Dvīņi. Bērnudārza audzēkņi audzinātājām vienmēr velta apsveikuma dziesmu. Mēs vienmēr atceramies katra bērna un darbinieka dzimšanas dienu, apsveicam ar pašu gatavotiem zīmējumiem un dziesmām. Bērni zīmē apsveikumus arī saviem vecākiem.
Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, 1. jūnijā, svētkus rīkoja pagasta pārvaldes darbinieki, bet tos nevarēju apmeklēt — tā kā esmu vēlēšanu komisijas locekle, nedēļas nogale aizritēja darbā vēlēšanu iecirknī. Bebros ir ļoti draudzīga vēlēšanu komisija, ar lielu pieredzi vēlēšanu darbā. Saņēmām jau gatavus vēlētāju sarakstus, un tas darbu atvieglina. Tomēr daļa sarakstos iekļauto cilvēku dzīvo un strādā ārzemēs. Iepriecināja, ka balsot ieradās arī gados jauni cilvēki, tātad viņiem rūp sava pagasta nākotne. Viņu vidū ir arī mani bijušie audzēkņi.
Nobalsoju arī pati. Ilgi šaubījos, par kuru no diviem sarakstiem balsot, bet ar rezultātiem esmu apmierināta — tā saraksta deputāti, par kuriem balsoju, domē ir iekļuvuši. Šajās vēlēšanās pārsteigumu nebija, līdzīgu rezultātu arī biju prognozējusi. Daudzi vecie cilvēki visus sarakstā iekļautos deputātu kandidātus nepazina un jautāja: “Par ko lai es balsoju?” Tomēr izvēle bija jāizdara katram pašam, mēs ietekmēt nedrīkstam. Lielākoties cilvēki balso ne jau par konkrētu partiju vai vēlētāju apvienību, bet izvēlas to sarakstu, kura cilvēkus labi pazīst.
Saeimas deputāti pagājušajā nedēļā pieņēma grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas smēķēšanu bērna klātbūtnē definē kā vardarbību, un par to varēs piemērot administratīvu sodu. Domāju, ka vardarbības jēdziens ir formulēts nepareizi. Drīzāk tā ir kaitniecība. Nez, vai sodu reāli varēs piemērot, jo kurš gan būs tas, kas fiksēs pārkāpumu? Vecāki smēķējot netaisnīgi soda savus bērnus, jo viņiem ir jāieelpo veselībai kaitīgas vielas. Kad runājam par smēķēšanas kaitīgumu, bērni dažkārt teic, ka viņu mamma vai tētis pīpē. Ko gan mēs te varam līdzēt? Piektdien Rīgā notika pasākums, veltīts Pasaules dienai bez tabakas. Akcijas sauklis “Met nost, uzgrauz burkānu!” skan labi, taču runāšana bieži vien nelīdz, nepārliecina. Eiropas Komisijas pretsmēķēšanas kampaņā “Beidz smēķēt, sāc augstāk mērķēt!” jaunieši iepazīstināja ar interaktīvu bezmaksas smēķēšanas atmešanas programmu. Viņi varētu viesoties skolās pie saviem vienaudžiem, tas būtu iedarbīgāk nekā skolotāju audzinošie padomi.
Atbalstu Saeimas lēmumu par Nacionālās apvienības ““Visu Latvijai!”—”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK” likumprojekta noraidīšanu. Tas paredzēja no 2014. gada
1. septembra pāriet uz apmācībām bērnudārzos latviešu valodā. Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzskata, ka izglītība divās valodās faktiski legalizē divvalodību. Tomēr krievu bērniem tas būtu liels diskomforts. Latviešu valodu vajag mācīt, bet pakāpeniski, bilingvāli.
Pārsteidz, ka no 1. jūnija LTV 1. un 7. kanālā pāriet uz 24 stundu raidlaiku, naktīs raidot lielākoties populārāko raidījumu atkārtojumus un LTV arhīva materiālus. Diskusijās par TV un Radio apvienošanu daudz izskanējis, ka trūkst finansējuma, bet kur tagad tas pēkšņi ir radies? Kas gan TV skatās naktīs, izņemot cilvēkus, kam ir nakts dežūras? Naktī būtu jāguļ, arī bērniem. Taču bieži vien bērniem nav stingra režīma, un viņi uz bērnudārzu vai skolu, kur strādāju par logopēdi, atnāk neizgulējušies, īgni, viņiem ir nenoturīga uzmanība. Reiz kāds bērns man stāstīja, ka skatījies filmu par tūkstoš veidiem, kā nomirt. To rāda vēlu, un es tādu nemaz neesmu redzējusi. Vai bērniem tāda būtu jāskatās? Arī populārie TV šovi, kuros piedalās bērni, sākas vēlu, laikā, kad viņiem būtu jāiet gulēt. Kāpēc tie nevarētu sākties agrāk? Televīzijai līdzekļus drīzāk vajadzētu vairāk piešķirt izzinošu, interesantu raidījumu veidošanai bērniem, nevis raidīt naktīs. Pašlaik labu bērnu raidījumu ir maz.
Man prieks, ka arī Bebru vecāki, iesaistot bērnus, piedalījās “Labestības dienas” akcijā, ziedojot naudu slimiem bērniem, tā veidojas līdzjūtība pret citu nelaimi. Bērni, atnākot uz “dārziņu”, par to labprāt stāsta, viņu sirsniņas ir atvērušās labdarībai. Par saziedoto summu — 174 796 latiem — varēs palīdzēt nevis tikai četriem bērniem, kā bija plānots, bet 44 bērniem.
Centrālā vēlēšanu komisija atļāvusi biedrībai “Latvija par latu” vākt 10 000 parakstu, lai rosinātu tautas nobalsošanu par 11. Saeimas atlaišanu. Kas no tā mainīsies, ja atkal atlaistu Saeimu? Tauta ievēlētu tos pašus cilvēkus, tā būtu tikai lieka naudas izšķērdēšana. Jānomainās paaudzei, jānāk jauniem cilvēkiem, lai kas būtiski mainītos.
Kā jau katru gadu, arī šovasar daudz strādāju dārzā, karstuma dēļ gan tikai vakaros. Man ļoti patīk puķes, tikai žēl, ka šopavasar strauji atnākušās vasaras dēļ tās tik ātri noziedēja. Arvien izmēģinu jaunas tulpju šķirnes, šopavasar uzziedēja arī dāvana no kāda Anglijas radinieka — tulpes “Saldējums” dažādās krāsās. Bija skaisti! Man ļoti patīk arī rozes. Dārzā sava darba augļus var redzēt ātri, redzu to skaisto un priecājos, bet ikdienā, strādājot bērnudārzā, tie ienākas ļoti ilgi — paiet gadi.
