Viens no cilvēku tirdzniecības cēloņiem ir nabadzība, tāpēc paralēles ar Latvijas sociālekonomisko situāciju, protams, var atrast, daudz vairāk gan gribas uzsvērt informācijas trūkumu, tā cilvēku tirdzniecības cēloņus intervijā aģentūrai LETA komentēja nevalstiskās organizācijas “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.
Lielākā riska grupa, kura Latvijā tiek pakļauta cilvēku tirgotāju tīkliem, ir jaunieši, skaidro speciāliste. “Viņi ir kaut ko dzirdējuši par cilvēku tirdzniecību, tomēr nespēj adekvāti izvērtēt darba piedāvājumu ārzemēs, neapzinās riskus, pieņemot laulību piedāvājumu ārpus Latvijas, nezina, kā rīkoties, ja darba piedāvājums ārzemēs nav atbilstošs plānotajam,” norāda Zalcmane.
Savukārt otra lielākā problēma, pēc “Patvēruma “Drošā māja”” pieredzes, ir izsniegtie kredīti, kuru neapmaksāšana draud ar īpašuma zaudēšanu. “Arī pesimisms, kura dēļ cilvēkiem nolaižas rokas un viņi nespēj atrast risinājumu problēmām, ir ņēmis virsroku,” uzsver organizācijas vadītāja.
“Diemžēl sociālā situācija nav labvēlīga problēmas mazināšanai. To parāda arī cilvēku skaita pieaugums, kuriem tiek sniegta palīdzība valsts finansējuma ietvaros,” pauž “Patvēruma “Drošā māja”” vadītāja.
Viņa arī uzsver, ka preventīvie pasākumi lielā mērā ir atstāti nevalstisko organizāciju rokās – iespējās piesaistīt papildu finansējumu, jo valsts šādām aktivitātēm finansējumu nav paredzējusi.
“Patvērums “Drošā māja”” ir vienīgā organizācija, kurai kopš 2007.gada Latvijā dotas tiesības sniegt valsts apmaksātos rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajiem.
Kopš 2007.gada Latvijā oficiāli reģistrēti 75 cilvēku tirdzniecības upuri. Tomēr, ja 2007.gadā tie bija tikai divi cilvēki, 2008.gadā – septiņi, 2009.gadā – desmit, 2010.gadā – deviņi un 2011.gadā – 11, tad 2012.gadā jau 30. Savukārt šogad, maija pirmajā pusē, uz pakalpojuma saņemšanu gaidīja jau astoņi cilvēki.
