Dienvidkoreja pirmdien noraidīja Ziemeļkorejas priekšlikumu atsākt kodolatbruņošanās sarunas, kas, pēc Ķīnas mediju ziņām, esot bijis pausts Ziemeļkorejas līdera sūtņa vēstulē.
“Darbi ir svarīgāki par vārdiem,” sacīja Apvienošanās ministrijas preses pārstāvis Kims Hjunsoks, izsakoties par vēstuli, kuru piektdien Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna sūtnis nodeva Ķīnas prezidentam Sji Dzjiņpinam.
“Ja Ziemeļi patiešām vēlas dialogu, pirmajam solim vajadzētu būt atbildei uz mūsu vairākkārtīgajiem uzaicinājumiem uz darba līmeņa valdības sarunām par Kesonas rūpniecisko kompleksu,” sacīja amatpersona.
Komplekss – Phenjanas un Seulas valdību kopprojekts, kas atrodas Ziemeļkorejas teritorijā, – ir kļuvis par upuri divus mēnešu ilgušajā militārajā spriedzē, kas izraisījusies pēc Ziemeļkorejas pēdējā kodolieroču izmēģinājuma.
Apvienošanās ministrija arī pieprasīja, lai Phenjana, kas Dienvidkorejas valsts galvu Paku Gunhji nodēvējusi par “konfrontācijas maniaku”, pārtrauc prezidentes personīgu aizvainošanu.
“Lai pastāvētu veselīgas attiecības Korejas valstu starpā, Ziemeļiem vajadzētu sevi kontrolēt un savaldīt, un nekavējoties apturēt tādu piezīmju paušanu, kas ir pārāk nepieklājīgas, lai mēs tās šeit citētu,” norādīja amatpersona.
Ķīnas valsts mediji ziņoja, ka sūtņa nodotajā vēstulē pausta Phenjanas vēlme atsākt strupceļā nonākušās sešu pušu kodolatbruņošanās sarunas, kurās piedalījās Ķīna, abas Korejas, ASV, Krievija un Japāna.
Phenjanas vēstījums Dienvidkorejā uzņemts skeptiski. Eksperti tur norādījuši, ka vēstulē paustā vēlme drīzāk ir uzskatāma par mēģinājumu nomierināt Pekinu, nevis par patiesu nodomu signālu.
Ziemeļkoreja iepriekš vairākkārt deklarējusi, ka tās kodolieroču programma nevar tikt pakļauta diskusijām.
Seula un Vašingtona tostarp uzstāj, ka Phenjanai no sākuma jāsper soļi, apliecinot atteikšanos no kodolieroču programmas, lai sarunas oficiāli varētu atsākties.
Ziemeļkorejas valsts mediju ziņās par sūtņa Čoi Ļonhē vizīti Ķīnā nekas netiek minēts par priekšlikumiem atsākt dialogu.
