Pļaviņās uz informatīvu sanāksmi pārciesto plūdu un citu ar to saistītu jautājumu dēļ pulcējās iedzīvotāji, novada domes, glābšanas darbos iesaistīto iestāžu pārstāvji, dambja projektētāji, būvnieki un būvuzraugs. Viena daļa sanākušo atzinīgi novērtēja jauno dambi, jo tas aizsargāja pilsētu no ledus blāķiem, savukārt otra daļa bija sašutusi par papildu problēmām.
Sieti iedzīvotājiem nepatīk
Pēc īsas retrospekcijas par iepriekšējiem trim gadiem un situāciju Daugavā pļaviņiešus uzrunāja aizsargdambja projektētāju pārstāvis, VSIA “Meliorprojekts” meliorācijas un mērniecības grupas vadītājs Agris Teivens. Par 2,6 kilometrus garo un miljonu latu vērto būvi viņš teic: “Ieguldīts ir milzu darbs, piemēram, iztaisnojot krasta līniju, ieplakās, kurās pavasaros sakrājas upes atnestie gruži, iebērts ap 7 tūkstošiem kubikmetru akmeņu.” Tomēr viens no strīdu iemesliem ir dambja bruģēšana, veidojot promenādi. Gostiņos ap 800 metru garajai dambja daļai bruģēšana neesot paredzēta. Tas tāpēc, ka no lielās projekta naudas būvniecībai esot atvēlēti tikai 600 tūkstošu. Gostiņu puses dambja bruģēšanai, ja to uzskatīs par lietderīgu, jārod papildu nauda.
Saistībā ar iedzīvotāju sašutumu par it kā dambja nelietderību, jo ūdeni tas neaizturēja un pilsēta applūda, Agris Teivens teic, ka uzcelt dambi, kas noturētu ne tikai lielās ledus, bet arī ūdens masas, ir nesamērīgi dārgi un patiesībā arī bīstami. Ūdens plūdu laikā no upes pilsētā ieplūst caur plaisām zem dambja esošajā dolomīta slānī. Par lielu naudu šīs plaisas varētu aizpildīt ar betonu, bet tad pilsēta būtu kā bļodā, jo apakšzemes ūdeņi, kuri pa šīm plaisām nonāk Daugavā, krātos zem Pļaviņām. Lai daļēji nodrošinātos pret applūšanu, notekās ievietoti vārsti, kuri lietusūdeņiem no pilsētas ļauj ietecēt Daugavā, bet aizveras, kad Daugava cenšas caur šo sistēmu ieplūst pilsētā. Iedzīvotāju sašutumu “Meliorprojekta” pārstāvis centās mazināt arī notekūdeņu sistēmā ievietoto aizsargsietu dēļ. Tie uzlikti, lai pasargātu sistēmu no lieliem gružiem, kā koku zari, lapas, pudeles. Diemžēl notekgrāvji piegružojas pārāk bieži, sieti tiek aizsprostoti, rezultātā grāvjos pirms sietiem ceļas ūdenslīmenis, applūst mājas, ceļi, dārziņi.
Jaukt vai atstāt, lems tiesa
Jautāts, vai aizsargdambim drīkst būt pārrāvumi, Agris Teivens atbildēja noliedzoši. Jautājuma iemesls ir Pētera Petrova uzceltā māja Stiklinieku ielā 9. Jau vairākus gadus ieilgusī cīņa starp privātīpašnieka patvaļu un gostiņiešiem turpinājās arī šajā sanāksmē. Dambja celtniecības būvuzraugs Pāvels Brimerbergs iedzīvotājiem izskaidroja, ka ir rasts risinājums, kā Petrova būvi savienot ar dambi, lai turpmāk ūdens neskalotos starp šiem diviem objektiem. Fakts gan, ka pašlaik ar privātīpašnieku notiek tiesvedība un tiesa lems, vai šī būve ir nelikumīga un nojaucama.
Iedzīvotāji informēja arī par citām problēmām. Līdzās dzīvojošajiem jaunuzceltā dambja dēļ sākušas applūst zemes platības, jo likvidēta līdz šim labi funkcionējusī notekūdeņu sistēma.
Jābūt
pacietīgiem
Šī pavasara plūdu apkopojumu īsi un konkrēti pavēstīja hidrobūvju inženieris Andrejs Krūmiņš. Lielajām ledus masām apakšā nebija pietiekami daudz ūdens, kas tās nekaitīgi būtu transportējis garām Pļaviņām. Pareizi manipulējot ar ūdenslīmeni pirms ledus sastrēgumu izveidošanās, plūdu postījumi būtu bijuši daudz mazāki. Hidrobūvju inženieris ar 15 gadu pieredzi, šādu situāciju analizējot, secināja, ka komisiju locekļiem, kuri sanāk kopā pirms plūdiem un spriež par rīcības plānu, nav nekādas sapratnes par plūdus regulējošajiem procesiem. Šogad Daugavā pirms Aizkraukles ūdenslīmeņa palielināšana notika strauji, diennakts laikā par 500 kubikmetriem sekundē, bet diemžēl pārāk vēlu, kad ledus sastrēgumi jau bija izveidojušies.
Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis plūdos cietušajiem pastāstīja — pēc applūdušo ēku apskatīšanas lems par kompensācijas summas apmēru un līdz šīs nedēļas beigām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai paziņos konkrētu kompensējamo summu. Ja tā būtu līdz 60 tūkstošiem latu, trešo daļu atlīdzinātu pašvaldība, bet pagājušajā nedēļā aprēķinātā summa jau bija vairāk kā divas reizes lielāka. Iespējams, ka ministrija pašvaldības līdzdalības daļu varētu pārskatīt. Pašvaldības dzīvokļiem remontu veiks vasaras mēnešos, savukārt no kompensācijas summas pirmo, mazāko daļu, izmaksās pašvaldības, vēlāk valsts piešķirto.
