Romāns Daņilovs no Zalves pagasta Sproģiem brīvos brīžus ar makšķeri pavada pie Dienvidsusējas. “Staburags” viņu sastapa ceļā uz copi. Daņilova kungs bija nolēmis spiningot un ar maijvabolēm ķert sapalus.
— Šogad ļoti ilgu laiku upē bija augsts ūdenslīmenis, — saka Daņilova kungs. — Zivis bija aizpeldējušas no ierastajām vietām, un cope nebija pārāk veiksmīga. Lomi kļuva labāki, kad upe atgriezās ierastajos krastos.
Šobrīd sākušas ķerties līdakas, taču daudzas vēl nav pietiekami izaugušas un jāpalaiž. Tomēr gadās arī pa kādam lielākam lomam. Kāds paziņa augšpus trošu tiltam noķēra vairāk nekā četrus kilogramus smagu līdaku. Dēls Normunds pagājušajā gadā izvilka pat septiņus kilogramus smagu zaļsvārci. Arī pats šopavasar jau esmu noķēris vairākas svarā ap pusotru kilogramu.
Tagad uz maijvabolēm sāk ķerties sapali. Viņi ir iznārstojuši un ļoti badīgi — ēsmu kampj ar labu apetīti. Mazākie parasti to dara ar skaļu plunkšķi, līdzīgi kā ālanti, bet lielākie uzmanīgi satver no apakšas. Lai pamanītu copi, jāpieliek neliels pludiņš.
Lai vilktu labus lomus, upe jāizpēta, jāsaprot, kur uzturas zivis, kad vēsāks un kad ir karsts laiks. Piemēram, šobrīd līdakas vislabāk meklēt upes līčos, kur salīdzinoši sekls ūdens un vēl nav saaugušas ūdenszāles.
