Aizkrauklietis Raitis Lavrinaitis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles daļā strādā jau piecus gadus. Savlaik viņš bijis policists, tad pastrādājis Anglijā un atgriezies Latvijā. Tagad viņš palīdz tiem, kuri nokļuvuši nelaimē.
Svešumā nepaliek
— Es jutu, ka spēju palīdzēt cilvēkiem, kuriem nepieciešams atbalsts grūtos brīžos. Arī veselība ir laba, tāpēc ugunsdzēsēja profesija ir viens no veidiem, kā šo palīdzību sniegt, — saka Raitis Lavrinaitis. — Savlaik biju policijas kārtībnieks. Taču, apstākļu spiests, devos strādāt uz Angliju. Tomēr ilgi svešumā nespēju palikt. Kad atgriezos, no paziņas uzzināju, ka ugunsdzēsējos ir vakance. Atnācu uz pārrunām, un mani pieņēma. Diemžēl tieši veselība daudziem jauniešiem šobrīd liedz strādāt gan policijā, gan ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.
Bija jāmācās kursos un vienlaikus jāsāk strādāt. Pirmo ugunsgrēku nācās dzēst Daudzevas pusē — dega šķūnis. Bija agrs rīts. Neiztika arī bez tradicionālās “iesvētīšanas” — kad tikko esi paņēmis šļūteni, kāds no kolēģiem priekšlaikus atver ūdens krānu un jāpiedzīvo pamatīga šalts. Taču tas piederas pie šīs profesijas. Arī šķūni ātri nodzēsām.
Jāmācās kā skolā
Ugunsdzēsējam jāmācās visu laiku — izdod jaunas pavēles, instrukcijas. Ja nav jādzēš ugunsgrēks, mācāmies teoriju, ir praktiskās nodarbības, treniņi. Jāseko līdzi arī fiziskajai formai. Gluži kā skolā jākārto ieskaites. Tāpat jārūpējas, lai būtu sakopta depo teritorija, arī tehnikai un aprīkojumam vienmēr jābūt nevainojamā kārtībā.
Jau dodoties uz izsaukumu, saņemam informāciju par notiekošo un izlemjam, ko kurš darīs, lai nebūtu kavēšanās. Ja nepieciešams strādāt dūmos, jau iepriekš uzvelkam elpošanas aparātus. Pats galvenais — glābt cilvēkus, tikai pēc tam var sākt dzēst liesmas.
Laiks steidz citādi
Savukārt, braucot atbrīvot ceļu satiksmes nelaimes gadījumā cietušos, grūti izplānot darbību. Ne vienmēr ir tik slikti, kā šķiet pēc sākotnējās informācijas. Ja notikusi vieglās un kravas automašīnas sadursme, domās jau var iztēloties visai šaušalīgu skatu… Labi arī tas, ka vienlaikus uz notikuma vietu dodas mediķi, kuri reizēm iesaka, kā to vai citu darbību veikt tā, lai cietušajam nekaitētu vēl vairāk. Arī mūsu aprīkojums pēdējos gados ir ievērojami uzlabojies, un varam palīdzēt daudz efektīvāk.
Vislielāko gandarījumu sniedz apziņa, ka grūtā brīdī esi kādam palīdzējis. Varbūt izglābis pašu vai nosargājis īpašumu. Bieži vien no malā stāvošajiem nācies dzirdēt pārmetumus, ka viss nenotiek tik ātri, kā vēlētos, taču ar uguni nevar jokot. Arī ūdens krājums, ko atvedam līdzi, nav bezgalīgs. Pa ugunsdzēsības stobru vienā sekundē izplūst astoņi litri ūdens. Automašīnas tvertnē ir divarpus tonnas ūdens, un tā pietiek piecām minūtēm. Ja jādzēš ar diviem stobriem — tikai divarpus minūtēm… Turklāt, ja gaida, laiks steidz citādi, nevis kad darbojies stresa situācijā.
Pavasaris — īpaši saspringts
Pavasaris vienmēr ir īpaši saspringts laiks kūlas ugunsgrēku dēļ. Nācies novērot, ka sauso zāli bieži vien aizdedzina jaunieši, lai redzētu, kā mēs atbraucam un strādājam. Tikmēr paši netālu stāv un ar mobilajiem tālruņiem filmē notiekošo. Arī šopavasar tepat, netālu no pilsētas centra, nodzēsām nelielu kūlas ugunsgrēku, aizbraucām uz kādu citu ugunsgrēku Bebros, bet, kad bijām atceļā, atkal bija jādzēš kūla tajā pašā vietā, kur no rīta, tikai pāris metru tālāk. Esam ievērojuši, ka pēc stundu beigām kūla deg biežāk. Lai to pārtrauktu, jāmaina cilvēku domāšana, taču to paveikt ir grūti.
