Aizkraukles Romas katoļu baznīcas apkārtne un telpas allaž ir ļoti sakoptas, un baznīcas dārzs katru gadu kļūst arvien pievilcīgāks. Pēc laulībām baznīcā jaunlaulātie un viesi pat nevēlas tūdaļ doties projām, bet izbaudīt apkārtnes skaistumu. Baznīca īpaši uzposta un skaista ir svētkos, arī Vasarsvētkos, kad to rotās ziedu kompozīcijas.
Prāvesti pļauj
zāli
Baznīcai nav sava dārznieka vai floristu, jau vairāk nekā desmit gadu visu pašu spēkiem paveic draudzes locekļi. Kādreiz cilvēki jautājuši — kādēļ gan baznīcai vajadzīgs tik liels dārzs? Tomēr tagad prieks par paveikto ir gan pašiem, gan ciemiņiem.
“Visvairāk apzaļumošanas darbus veicām, kad baznīcā kalpoja priesteris Andris Blūms. Pateicoties viņa uzņēmībai un iedrošinājumam, baznīcas dārzā notika pārmaiņas, viņš arī pats pļāva zāli. Arī tagadējais prāvests Māris Zviedris to dara,” stāsta draudzes locekle Anita Trupa. “Rīkojām talkas. Dārzu veidot sākām draudzes locekļa Leona Geikina vadībā, viņš izdomāja, kur ko vajadzētu stādīt. Kādreizējais arhibīskaps Jānis Pujats par dārza veidošanu viņam pasniedza Pateicības rakstu. Pie dārza pārmaiņām aktīvi darbojās daudzi draudzes locekļi un skrīveriete Irēna Rumpāne.”
Ap Dievmāti būs zilas puķes
“Pēc profesijas esmu arhitekte,” teic Irēna Rumpāne. “Dārzniece neesmu, bet Skrīveros man ir liels dārzs, kurā eksperimentēju jau 12 gadu. Sākumā pie mājas bija liela pļava, sāku pārveidot un stādīt, tagad zinu, kuram augam patīk saule, kuram ēna, cik ilgi kurš augs zied. Baznīcas apkārtnes uzlabošanā izmantoju savu pieredzi. Priesterim Andrim Blūmam gribējās sakopt un izveidot dārzu tā, lai viņa draudzes locekļiem nebūtu smagi jāstrādā, apkopjot tik daudzos kokus un krūmus, jo katram ir arī savs mazdārziņš, kur rušināties. Viņš gribēja, lai baznīcas dārzs nav apgrūtinājums, bet ir iepriecinājums. Lai tas kļūst par vietu, kur gars atpūšas. Kopīgās talkās mēs kokiem un krūmiem apgriezām liekos zarus, veidojām vainagus. Dažus krūmus, kuri bija pārauguši un laika gaitā bija izveidojuši biezokni, retinājām. Tā kā baznīcas dārzs ir liels, centāmies to iekārtot tā, lai nākotnē tas būtu viegli kopjams un tajā vairotos skaistums. Lai mazāk būtu jāravē, ap zemajiem skujeņiem un priedēm norakām velēnu, apvienojot tos grupās, veidojām zālienā līganas formas, klājām ģeotekstilu un virsū uzbērām olīšus un mulču. Centāmies izcelt esošos augus uz olīšu un mulčas fona, parādīt šo augu krāšņumu un dažādību. Ar puķēm nolēmām neaizrauties. Ir tikai dažas puķudobes. Tuvākajā laikā ir iecere aplī ap Dievmātes statuju iestādīt daudzgadīgas zilas puķes, tās zied visu vasaru un rudeni līdz salam.”
Kopj kā
dzīvokli
Irēnu Rumpāni un Ainu Braueri sastapu baznīcā, vairākas dienas pirms Vasarsvētku dievkalpojuma veidojam ziedu kompozīcijas Aizkraukles, Skrīveru un Kokneses katoļu baznīcām. Par draudzes saziedotajiem līdzekļiem ziedi iegādāti Rīgas bāzēs, bet drīz ziedu būs pietiekami pašu dārzos — līdz pat rudenim. Draudzes locekļi ir ļoti atsaucīgi, dāsni nes dažādus ziedus. Vasarā viskrāšņākās lilijas vāzēs stāv cēli kā tūjas.
“Mēs abas neesam floristes, bet kompozīcijas jau trešo gadu veidojam, kā pašas protam un izjūtam, visu apgūstam pašmācībā. Gribas, lai katru reizi tās ir citādas, tādēļ dažkārt iegādājamies ziedus un zaļumus, kurus redzam pirmo reizi. Tā rodas pieredze. Baznīcā vēl ir vēss, un kompozīcijas labi saglabāsies līdz pat Vasarsvētkiem un vēl ilgāk. ”
Dažkārt kompozīciju veidošana ilgst visu dienu, līdz pat pusnaktij, arī Vasarsvētku kompozīcijas abas sievietes veidoja tik ilgi. “Tomēr nogurumu nejūtam — kārtojot ziedus, rodas prieks un gandarījums,” stāsta Irēna un Aina.
Viņas izrāda arī baznīcas telpas — draudzes locekļi tās kopjot kā dzīvokli, īpaši pirms svētkiem, tādēļ tās vienmēr ir tīras un mājīgas.
