Par medībās piedzīvotiem brīžiem atmiņas palīdz atsvaidzināt trofejas. Tās bieži vien papildina mednieka mitekļa interjeru. Tomēr, lai tās būtu kvalitatīvas, jāzina vairāki trofeju apstrādes “knifi”. Par tiem “Staburagam” stāsta Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas eksperts Jānis Censonis.
Jāmeklē
taksidermists
— Ja runājam par aļņu, briežu un stirnāžu trofejām, viss atkarīgs no tā, kāda veida trofeju mednieks vēlas iegūt — tikai ragus ar galvaskausu vai dzīvnieka galvas un priekšējās daļas izbāzeni, — saka Censoņa kungs. — Ja nolemts izgatavot izbāzeni, āda jāpārgriež aiz priekšējām lāpstiņām un uzmanīgi jānodīrā līdz pat galvai, pārgriežot pa skaustu līdz pat ragiem, kur jāveic perpendikulārs griezums uz katru ragu. Tad var atdalīt galvu no kakla. To visu ieliek saldējamajā kamerā, līdz izdodas vienoties ar taksidermistu par izbāzeņa izgatavošanu. Protams, vislabāk, ja dzīvnieka galvu uzreiz var nogādāt pie speciālista. Ziemā, ja ir pastāvīgs sals, glabāt saldējamajā kamerā nav nepieciešams.
Latvijā ir trīs, četri augstas klases speciālisti, kuri izgatavo kvalitatīvus izbāzeņus. Piemēram, Latvijas Dabas muzejā strādā Valdis Rēders, Ogres meža tehnikumā — putnu izbāzeņu eksperts Valdis Roze. Haraldu Barviku var meklēt Latvijas Mednieku asociācijā. Tomēr šādā gadījumā staltbrieža un stirnāža galvaskausu izstādē vērtēt ekspertiem ir sarežģīti, jo viens no vērtēšanas kritērijiem ir galvaskausa ar ragiem svars. Tāpēc izbāzeņa izgatavošanas procesā būtu jāpieaicina vairāki liecinieki, kuri apstiprinātu dokumentu, kas apliecina galvaskausa svaru. Tikai pēc tam to vajadzētu iestrādāt izbāzenī. Savukārt ragu mērījumus var veikt eksperts pirms izstādes.
Nedrīkst pārvārīt
Ja vēlas saglabāt tikai galvaskausu ar ragiem, darbošanās ir krietni vienkāršāka.
Ādu nodīrā pilnībā un var pat atdalīt apakšžokli. Tad galvu liek katlā, iegremdējot līdz ragu rozetēm ūdenī, un vāra. Ragu rozetes vislabāk aptīt ar lupatu, lai tās neskartu verdošs ūdens, kas var izmainīt ragu krāsu. Vārīt pārtrauc, tiklīdz gaļa un skrimšļi sāk atdalīties no kaula. Ja trofeju vāra pārāk ilgi, galvaskausa šuves kļūst nestabilas un tas var izjukt. Kad gaļa un skrimšļi notīrīti, jāveic zāģējums pa iedomātu līniju no pakauša puna uz acu dobumu centru zem purna augšdaļas. Tieši purna augšdaļā jārīkojas visuzmanīgāk, jo tā ir ļoti trausla. Tagad gan modē ir arī atstāt klāt augšžokli ar zobiem, taču šādos gadījumos, vērtējot trofeju, atskaita noteiktu svaru. Savukārt pēc galvaskausa notīrīšanas, ja kauls ir dzeltenīgs, to apstrādā ar ūdeņraža pārskābi. Ar šo vielu gan jārīkojas ļoti uzmanīgi, jo var gūt ķīmiskus apdegumus. Balināšanu labāk uzticēt pieredzējušam speciālistam. Piestiprinot pie pamatnes, staltbrieža un stirnāža galvaskausam jābūt viegli noņemamam, lai to varētu nosvērt.
Līdzīgi jārīkojas, apstrādājot vilka, lūša, āpša, bebra vai lapsas un citus galvaskausus. Arī tos nedrīkst pārvārīt.
Ilkņi “spēlē paslēpes”
Sagatavojot mežacūku ilkņus, mednieki bieži vien pieļauj kļūdu, aizmirstot, ka divas trešdaļas mežacūku apakšžokļu ilkņu paslēptas žoklī. Žoklis jāvāra pilnībā, jo nekad nevar precīzi zināt, cik gara ir paslēptā ilkņa daļa.
Turklāt jāatceras, ka jaunajiem kuiļiem apakšējo ilkņu paslēptā daļa mēdz būt platāka kā redzamā daļa. Tāpēc, lai ilkņus izvilktu no žokļa, ir jāpaplašina žokļa kauls.
Vārīšana ilkņu krāsu neietekmē, tāpēc var vārīt ilgāk. Pēc izvilkšanas ilkņus atbrīvo no to satura, izskalo un piepilda ar parafīnu, epoksīda sveķiem vai kādu citu vielu, lai tie žūstot neplaisātu. Ilkņiem vērtējot mēra garumu, platumu un apkārtmēru, tāpēc vielai, ar kuru ilkņus piepilda, nav nozīmes. Turklāt pie pamatnes ilkņi jāpiestiprina tā, lai tos varētu viegli noņemt.
Vajadzīgs aukstums
Savukārt, ja ir vēlēšanās izgatavot putna izbāzeni, pēc nomedīšanas to ievieto polietilēna maisā un sasaldē, līdz var vest pie izbāzeņu izgatavošanas speciālista. Viņš zinās, kā pareizi putnu atlaidināt un tālāk apstrādāt. Polietilēna maisā putns jāievieto, lai spalvas nepiesaltu pie saldētavas sienām. Putns pašam nav jāķidā! Ja putns ir liels, var pieliekt galvu un asti, tikai tas jādara ļoti uzmanīgi. Izbāzeņa izgatavošanai labāk izvēlēties putnu, kurš jau pilnībā nomainījis spalvas un tās nostiprinājušās. Paras-
ti spalvas pilnībā nostiprinājušās putniem medību sezonas noslēgumā.
Jādīrā uzmanīgi
Ja vēlas saglabāt un vēlāk novērtēt nomedītā dzīvnieka ādu, tā rūpīgi jānodīrā. Garākais grieziens jāveic pa vēdera vidu no apakšžokļa līdz anālajai atverei. Īpaši svarīgi pareizi ādu pārgriezt starp priekšķepām. Grieziens jāveic pa ķepu iekšpusi, turklāt nevis perpendikulāri uz vēdera vidu, bet gan ieslīpi uz dzīvnieka pakakli. Tā ādai pēc izžūšanas būs vislielākais platums un vērtība.
Kad āda nodīrāta, to izstiepj uz pamatnes un izkaltē vai to līdz vešanai pie speciālista sasāla. Ja sāla, tad pirmā sāls kārta kļūst mitra, to notīra un uzber vēl vienu kārtu. Tikai tad ādu var glabāt ilgāku laiku.
Vērtīgākās trofejas ir aukstajā laikā nomedītajiem dzīvniekiem, kad kažokam ir biezāka pavilna un kuplāks akots. Tas ir, kad -5 grādu sals ir bijis vismaz piecas dienas. Ūdenī mītošajiem, piemēram, ūdriem un bebriem, tas nav tik būtiski, jo kažoks vienādi biezs ir visa gada laikā.
