Vakar Latvijā notika Otrajā pasaules karā kritušo piemiņas pasākumi. Piedaloties tajos, Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēris, ka Nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienai būtu jākļūst par dienu, kas vieno, nevis šķeļ.
Tomēr 16. marts un 8. maijs ir divi datumi, kas Latvijas sabiedrību sadalījuši vismaz divās daļās. Lai arī karš mūsu valsts teritorijā, par laimi, ir diezgan senā pagātnē, “karošana” par pārliecību un piemiņu turpinās.
Tuvojoties liktenīgajiem datumiem, pieaug spriedze gan sabiedrībā, gan valdībā. 9. maijs nodēvēts par eksāmenu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Ministrs jau iepriekš pauda satraukumu, ka 16. martā uzvirmojušās emocijas varētu atbalsoties arī šīsdienas notikumos, galvenokārt Uzvaras parkā, kur daudzi kārtējo reizi atzīmē Otrā pasaules kara jeb, kā PSRS laikos to dēvēja, Lielā tēvijas kara beigu gadadienu. Viņš uzsvēra, ka bažas rada jaunatnes pieplūdums šajā pasākumā, kas veido diezgan bīstamu iezīmi — radikālismu. Arī politologs Ivars Ījabs atzinis, ka jaunā paaudze daudzos gadījumos ir krietni radikālāka nekā veterāni. Lai arī vecākajai paaudzei netrūkst domstarpību, tomēr tās neesot tik krasas. Cilvēki, kuri paši karojuši, visskaudrāk apzinās, kas ir karš. Tā ir traģēdija visiem, un reizēm robežšķirtne starp vienu un otru patiesību ir ļoti trausla, pat grūti saskatāma. Svarīgākais ir nepieļaut vēstures atkārtošanos, tāpēc naida kurināšanai — kura piemiņa ir svarīgāka — sabiedrībā nav vietas.
Saeimā nesen sāka izskatīt likuma grozījumus, kas aizliegtu publiskos pasākumos, arī
9. maijā, izmantot PSRS simboliku. Šis jautājums jau sen bija jāsakārto, jo ar karogu vicināšanu nav jāslavina izbijušas valsts iekārta. Diemžēl politiķi attapušies, kad zīmīgais datums jau deguna galā, un sāk rīkoties steidzami. Neko tā arī neizlēma, un gan jau pēc 9. maija šis likumprojekts atkal tiks nolikts plauktiņā.
Kā ik gadu, piemiņas pasākums notiek arī Aizkraukles pusē, taču nevis visā pasaulē noteiktajā kara beigu datumā 8. maijā, bet šodien. Sērenes pagasta Liepjāņu kapos to rīko Aizkraukles krievu biedrība “LAD”. Tā ir vieta, kur reizi gadā ierodas sirmie kara veterāni. Satiekas dažādas paaudzes un tautības. Politika paliek ārpus piemiņas vietas.
