Skrīveru novada saimniecībās un arī citos apkārtnes novados sākušās kartupeļu stādīšanas talkas. Līdzīgi kā graudaugu sēja, arī šie darbi ilgās ziemas dēļ kavējas pat par divām nedēļām.
Pirmās vagas kartupeļiem skrīverietis Edgars Jančenko dzinis 2. maijā un ar agrajiem kartupeļiem apstādīs ne vairāk kā pusotra hektāra. Lai arī, pēc statistikas datiem, 2012. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, kartupeļu cena kritusies, saimnieks teic, ka viņš lielu cenu atšķirību vairumtirdzniecībā neredzot un šogad kartupeļus stādīšot tikpat hektāros, cik pērn.
Garie asni nekam neder
“Staburagam” par jauno kartupeļu sezonu stāsta arī saimnieks, kura pārraudzībā ir vairāk kā simts hektāru liels kartupeļu lauks. Viņš ir Skrīveru novada zemnieku saimniecības “Kalnāres” īpašnieks, kā arī kartupeļu čipsu ražotnes speciālists Ilgvars Krūmiņš. Ādažu pusē kartupeļus stādīt sākuši 7. maijā, un kopumā jāapstāda ap 100 hektāru. Jautāts, kā vēlais pavasaris ietekmēs kartupeļu ražu, viņš teic, ka to jutīs bumbuļu augšanas un nobriešanas laikā. Hektārs kartupeļu intensīvas augšanas laikā svarā pieņemas vidēji par 600 kilogramiem. Visaktīvāk tas notiek jūlijā, bet, vēlāk iestādot, vēlāk notiek arī bumbuļu attīstība. Tuvojoties novākšanas laikam, process ir jāpārtrauc, laksti jānopļauj, līdz ar to kartupeļi nebūs sasnieguši to svaru, kādu varētu, ja zemē būtu likti agrāk. Kartupeļu audzēšanas speciālists teic, ka stādīšanas laikā svarīgi ir kartupeļu asni. Ja tie ir izstīdzējuši, gari, balti, zemē liekot, visticamāk, nolūzīs, un kartupelim atkal būs vajadzīgs laiks un spēks izdzīt jaunus. Tāpēc vislabākie ir īsi, drukni un zaļi asni, kas noturīgi pret mehāniskiem bojājumiem un nevajadzīgi nepatērē barības vielas.
Pārbauda jaunās
šķirnes
Uz Ādažiem šodien dodas Skrīveru zemkopības zinātniskā institūta darbinieki. Viņi turpina jau vairāku gadu praksi — mazās platībās triju gadu laikā pārbauda jaunās ārzemju un arī vietējās Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūtā izveidotās šķirnes, paredzētas čipsu ražošanai, vārīšanai un cepšanai, kā arī audzēšanai ar bioloģiskām metodēm. Par vēlo pavasari zinātnieki teic, ka tas ietekmēs galvenokārt agrās kartupeļu šķirnes un līdz ar to ilgāk ēdīsim importētos.
Vēlā pavasara dēļ lauki ir ļoti mitri, tāpēc tiem šobrīd lieti noder papildu irdināšana, tādējādi zemi ātrāk sasildot un atbrīvojot no liekā ūdens. Zemkopības institūta izmēģinājumu laukos iesēti arī ziemāji. Vērtējot to spēju zem biezās sniega segas sagaidīt pavasari, speciālisti teic, ka, piemēram, rapsis pārziemojis teicami un sējumu bojājumu ir maz. Vasarāju sēja institūtā, līdzīgi kā vairumā saimniecību Aizkraukles pusē, sākta maija pirmajās dienās.
Pārdota visa pērnā raža
Pēdējo gadu laikā arī kartupeļu audzētāju aprindās vērojama tendence pēc iespējas vairāk darbā izmantot tehniku un iespējami maz roku darbu. Tāpēc saimniecību ar mazām kartupeļiem domātām platībām kļūst arvien mazāk, vietu dodot lielaudzētājiem. Par to liecina saruna ar Skrīveru zemnieku Andri Saksu no “Jaunkaktiņiem”, kurš gadu no gada ar tupeņiem apstāda ap trim hektāriem lielu lauku. Viņš teic, ka nedaudz pieaugusi minerālmēslu cena, jo tos mazās platības dēļ necenties piegādātājam pasūtīt laikus. Pērkot tagad, pavasarī, mazumtirdzniecībā veikalā jāsamierinās ar nedaudz lielākiem izdevumiem kā pērn.
Ar mitriem laukiem un vēlo pavasari cīnās arī Kurmenes puses zemnieki. Zemnieku saimniecībā “Sili” iepriekšējā nedēļas nogalē pabeigta agro kartupeļu šķirņu stādīšana un drīz ķersies pie pārējiem. Viena nokavēta diena pavasarī iekavē ražas novākšanu par nedēļu, tāpēc svarīgas ir ne tikai dienas, pat stundas. Šogad ar kartupeļiem te apstādīs 25 hektārus. Kāda būs šīgada raža, esot pāragri spriest, bet pagājušajā rudenī Latvijas zemnieki salīdzinājumā ar Eiropas un Krievijas kolēģiem sūdzēties nevarēja — cenas bija labas, un realizēt izdevās pilnīgi visu ražu.
