“Pagājušajā gadā uzņēmumā ievērojamākais notikums ir veiktais audits, māju uzkrājumu inventarizācija un pārrēķinu veikšana,” Aizkraukles novada domes sēdē, analizējot pagājušā gada darbu, sacīja SIA “Lauma A” valdes loceklis Modris Bite.
Mazāk strādājošo
Par pārrēķinu rezultātiem ir informēti māju vecākie, un viņi tos skaidro iedzīvotājiem. Ikviens iedzīvotājs savas mājas finansiālo situāciju var uzzināt “Laumā A”, un daļa cilvēku šo iespēju ir izmantojuši.
SIA “Lauma A” apsaimnieko dzīvojamās mājas un tām piesaistītos zemesgabalus. 2011. gadā tajā strādāja 116 cilvēku, bet 2012. gadā — 108. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī veikta remontstrādnieku struktūras noslogojuma analīze, un viņu skaits ir samazināts. Pērn darba algām iztērēti 374,6 tūkstoši latu, tajā skaitā sētniekiem un ielu apkopējiem — 67,2 tūkstoši. Uzņēmuma darbinieku vidējā mēneša darba alga bija 289 lati pirms nodokļu nomaksas. Šogad uzņēmums darba algas nepalielinās, tas neplāno arī piemaksas un prēmijas.
Par daudz uzņemas
Ieņēmumi 2011. gadā bija 853,9 tūkstoši, bet 2012. gadā — 927,3 tūkstoši latu.
Pagājušais gads noslēgts ar 8881 lata zaudējumiem, bet šajā gadā uzņēmums plāno strādāt bez zaudējumiem.
Uzņēmuma ilgtermiņa saistības pret kredītiestādēm ir 184,8 tūkstoši latu. Šogad aizņēmumu īstermiņa saistības kredītiestādēs ir 25,1 tūkstotis latu. Debitoru parādi ir 191,6 tūkstoši latu, tajā skaitā iedzīvotāju parādi — 136,9 tūkstoši latu, nomnieku parādi par apsaimniekošanu —18,8 tūkstoši latu.
Aizņēmumi ir saistīti ar māju siltināšanu — kredītu no bankas šim nolūkam aizņemas “Lauma A”, un iedzīvotāji to atmaksā uzņēmumam. Taču daļa iedzīvotāju pārtrauc maksāt. Pērn noslēgti trīs līgumi ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par māju renovāciju Spīdolas ielā 7 un 8, kā arī Draudzības krastmalā 1, un remontdarbu apjoms ir gandrīz par pusmiljonu — 489,4 tūkstošiem latu. Pagājušajā gadā veikti darbi par 120,8 tūkstošiem latu. Kredīts ir ņemts 15 gadiem, un kā projekta administrētāja saistības ir uzņēmusies SIA “Lauma A”.
Pašvaldības izpilddirektors Einārs Zēbergs, norādot uz lielajiem ilgtermiņa kredītiem, domā, ka pašvaldības uzņēmumam tomēr nevajadzētu uzņemties tik lielas saistības un organizēt māju siltināšanu — lai par to atbild paši māju iedzīvotāji, veidojot biedrības. Modris Bite teic, ka “Lauma A” vairs neuzņemsies administrēt projektus, kuros var iegūt Eiropas līdzfinansējumu, bet palīdzēs ar padomu.
Ne vienmēr jādibina biedrība
Lai vieglāk varētu īstenot māju siltināšanas projektus, pērn no “Laumas A” pakalpojumiem atteikušies un dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības nodibinājuši divu māju iedzīvotāji — Spīdolas ielā 13 un 22. “Tomēr, lai izvērtētu nepieciešamo darbu apjomu un iespējamo siltumenerģijas ietaupījumu renovācijas veikšanas gadījumā, ne vienmēr biedrības ir jādibina,” saka Modris Bite. “Vispirms ir jāveic energoaudits, un to dara par līdzekļiem no mājas apsaimniekošanas maksas, “Lauma A” var palīdzēt auditu veikt. Pēc tā detalizēti var noteikt, kāds siltumenerģijas ietaupījums būtu no ārsienu, bēniņu, pagraba pārseguma siltināšanas un logu, durvju nomaiņas. Nepieciešamos darbus var veikt pakāpeniski, bez Eiropas līdzfinansējuma, bet, ja dzīvokļu īpašnieki lemj par vērienīgu atjaunošanas darbu veikšanu, šāda projekta īstenošana ir jāuzņemas biedrībai.”
Kam jāmaksā siltināšanai ņemtais kredīts par pašvaldības dzīvokļiem, kuros dzīvo trūcīgās un maznodrošinātās personas, kas saņem pašvaldības palīdzību? Juriste Lilija Grundšteina skaidro, ka par dzīvokli ir atbildīgs tā īpašnieks, tādēļ, ja pašvaldības dzīvokļa īrnieks ir trūcīgs vai maznodrošināts, viņa kredīta daļa ir jāsedz pašvaldībai. Viņa norāda, ka pašvaldību šajos jautājumos pārstāv nekustamā īpašuma speciāliste Sarmīte Stepiņa.
Apsaimniekošanas maksa pērn ir palielināta tikai vienai mājai — Skolas ielas 2. nama iedzīvotāji nolēma, ka to palielinās par septiņiem santīmiem par kvadrātmetru mēnesī, lai veiktu remontdarbus. Pagājušajā gadā ir atjaunoti ventilācijas skursteņi. Tomēr gadās, ka iedzīvotāji aizmirst par pašu lemto un pārmet “Laumai A”, kādēļ viņiem jāmaksā vairāk nekā citviet pilsētā.
Var veidot māju
vecāko grupas
Viena no lielākajām problēmām ir iedzīvotāju neatsaucība — daudzi neapmeklē sapulces, dažkārt pat nav kvoruma, lai varētu pieņemt lēmumu. Atsaucība lielāka ir vienīgi tad, ja iedzīvotājus kaut kas neapmierina. Tomēr nevar visu prasīt tikai no mājas apsaimniekotāja. Arī māju vecāko darbs ir grūts, tas prasa daudz laika, un lielās mājās, kurās ir pat 80 dzīvokļu, viens cilvēks ar visu nevar tikt galā. Tomēr nav noteikts, ka mājas vecākajam jābūt vienam cilvēkam. Var veidot piecu — sešu cilvēku grupas, ievēlēt stāvu un pat kāpņutelpu vecākos.
