Lielās talkas un pavasara sakopšanas darbu laikā daudz runājam par atkritumiem. Par vajadzību audzināt sabiedrību — aicināt nemēslot dabā, savākt visu pēc atpūtas pie ūdeņiem, rādīt piemēru bērniem, kā pareizi jādzīvo, lai pēc tam nebūtu jārīko talkas un maisiem jāvāc citu cilvēku atstātais.
Daļa sabiedrības kārtīgu dzīvesveidu arī ievēro un aicinājumu sakopt savu apkārtni varētu ignorēt. Taču paradoksāli — tieši tie, kuri paši nekad nenometīs zemē cigaretes izsmēķi vai konfekšu papīrīti, ir arī čaklākie piemēsloto vietu kopēji. Vai viņi vairāk mīl mūsu zemi un valsti?
Šoreiz par to pašu atkritumu problēmu, tikai citā rakursā. Mēs, daudzdzīvokļu namos un privātmājās dzīvojošie, maksājam par atkritumu, ko saražojam, savākšanu un nogādāšanu tiem paredzētā vietā to apsaimniekotājam. Tomēr — ne visi. Ir cilvēki, kuri uz atkritumiem… taupa. Bieži redzu neparastu ainu: pie atkritumu konteineriem, kas izvietoti iepretī veikalam “Kukulītis” Aizkrauklē, pieripo lepns džips, no tā izkāpj uzvalkā vai garā mētelī (atkarībā no gadalaika) tērpies kungs un no automašīnas bagāžnieka izņem maisus ar atkritumiem. Tie, protams, nonāk konteineros, kas domāti tuvējo māju iedzīvotāju sadzīves pārpalikumiem. Šis vīrs noteikti dzīvo privātmājā, jo gadījies ievērot džipu izbraucam no sānielas privātmāju rajonā. Tātad kungs, kurš, nav šaubu, ir labi situēts, ietaupa, pie savas mājas konteineru neīrējot, vai arī īrē, bet piepilda to ļoti reti un tātad mazāk maksā par konteinera iztukšošanu. Par viņa ģimenes atkritumiem samaksājam mēs, dzīvokļu īpašnieki un īrnieki. To varētu nosaukt par bezkaunīgu parazitēšanu.
Pie šiem konteineriem bieži piestāj dažādas mašīnas, lai tajās sēdošie izmestu atkritumu maisus, pat neizkāpjot no auto. To vēl varētu saprast — mūsdienu cilvēks ir tā palaidies slinkumā, ka pat uz miskasti brauc ar auto. Labāk taču lai izmet maisu konteinerā nekā atstāj pie mājas stūra, ko arī gadījies novērot. Atkritumi pat no vasarnīcām bieži “atceļo” uz pilsētu un piepilda pilsētnieku vajadzībām domātos konteinerus. Taču arī tas vēl nebūtu nekas. Nav saprotams, kā lai iemāca kulturāli dzīvot tos, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem savus sadzīves atkritumus izmet pa dzīvokļu logiem — izsmēķus, tukšas čipsu pakas, pudeles, reklāmas bukletus. Ja nebūtu sētnieku, mēs laikam ieaugtu mēslos, un pat ikmēneša Lielā talka neko nelīdzētu. Kādā pašvaldībā pie miskastēm bija ierīkotas videokameras, lai novērotu, kurš dalītās atkritumu vākšanas konteineros samet visus sadzīves atkritumus. Varbūt arī Aizkrauklē kaut kas tāds jāizmēģina, tad fiksētu gan lepno auto numurus, gan pašus stūrētājus. Kā mēdz teikt, tautai taču jāzina savi “varoņi”!
