“Staburags” nesen rakstīja, ka Seces pagasta “Stūrānos” atklāta nelegāla kautuve. Aizvadītajā nedēļā bija iespēja tikties ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Austrumzemgales pārvaldes vadītāja vietnieku Gunāru Rubinu un parunāt par šo un citiem aktuāliem jautājumiem.
“Pazūd” no
redzesloka
Pirms astoņiem gadiem “Staburags” rakstīja par zemnieku saimniecību “Lauki” Seces pagastā, kurā no jauna sāka strādāt kautuve “Stūrāni”. Toreiz saimniecības vadītājs Imants Stuglis stāstīja, ka pēc divu gadu pārtraukuma kautuve atsāk darbu. Tā ir uzlabota, piemērota ne tikai cūku, bet arī aitu un liellopu kaušanai.
Diemžēl kautuve darbojās tikai dažus gadus, un vēlāk tā no PVD redzesloka “pazuda”, jo tās īpašnieki neizpildīja nepieciešamās prasības. Kautuvi izsvītroja no reģistra, līdz ar to pārbaudes neveica.
Varētu domāt, ka bizness neveicās un darbība apturēta. Tomēr pēc kāda laika PVD saņēma ziņu, ka Seces pusē kādreizējā kautuve darbojas, bet bez likumā noteiktās pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes. Dienesta darbiniekiem ierodoties saimniecībā, gaļas pārdošanas faktu nebija izdevies konstatēt.
Ja pie rokas nav pieķerts, tātad nav vainīgs. Pēc šāda principa kautuve turpināja strādāt. Kaut cūkas pašpatēriņam nav aizliegts, vien gaļu nedrīkst pārdot. Tieši pārdošanas fakts bija jāpierāda Ekonomikas policijai. Izmantoja tā saukto “kontrolpirkumu” un pārbaudes laikā kautuvē atklāja 121 kg sadalītas cūkgaļas. Kā saka PVD, tāda gaļa ir potenciāli bīstama cilvēku veselībai un saskaņā ar normatīvajiem aktiem nederīga pārtikai. Pārdot drīkst tikai atzītā kautuvē kautu dzīvnieku gaļu, kam valsts pilnvarots veterinārārsts ir veicis veterināro ekspertīzi.
Bailēm pretī jāliek lats
Gunārs Rubins teic un arī dienesta ziņojumā rakstīts, ka arī mājas apstākļos kautu cūku ieteicams laboratoriski pārbaudīt, vai tajā nav parazītisko tārpu — trihinellu. Laiku pa laikam šāda saslimšana uzliesmo, un viens no skaļākajiem bija gadījums pirms pāris gadiem Daugavpils pusē.
Informācija vēsta, ka 2011. gada jūnijā Daugavpilī reģistrēja sešu cilvēku saslimšanu ar šo slimību. Cilvēki bija no trim dažādām ģimenēm, kuras savā starpā nebija saistītas. Viņi uzturā bija lietojuši cūkgaļu, kuru iegādājušies Daugavpils tirgū.
Rubina kungs atzīst — gadījumi, kad pašpatēriņam kautu cūku gaļu nodotu laboratoriskai izmeklēšanai, ir ļoti reti. “Stūrānos”, pēc PVD informācijas, saimniecībā cūkas neaudzē, bet kautuvē kauj no apkārtējiem, iespējams, iepirktas nepārbaudītas cūkas. Šo gaļu pārdodot, iespējamās infekcijas apmēri ir neprognozējami. Protams, visā šajā ķēdē nav neviena, tā teikt, “papīra”, nekādi nodokļi valstij netiek maksāti.
Kāpēc labāk dzīvot pastāvīgās bailēs tikt pieķertam, nevis izpildīt prasības un legalizēt savu darbību? Pirmkārt, tas ir naudas jautājums — par katru gaļas ekspertīzi jāmaksā, un analīzes jāņem katrai cūkai. Vidēji pie pašreizējām izmaksām tas pie cūkgaļas kilograma pievieno 25 un vairāk santīmu.
“Staburags” noskaidroja, ka visoptimālākās izmaksas kautuvei ir, ja speciālists un laboratorija ir uz vietas. Tad izmaksas vienam kautķermenim ir ap trim latiem. Savukārt, pērkot laboratorijas pakalpojumus, neatkarīgi no paraugu skaita par izmeklējumu jāmaksā līdz 15 latiem. Tas nozīmē, ka bez savas laboratorijas un speciālista optimālajam dienā kaujamo cūku skaitam ir jābūt no 50 līdz 100. Speciālista klātbūtne kaušanas procesā maksā ap 8 latiem par stundu.
Iekšas atstāj turpat
Par trihinelozi Gunāram Rubinam jautāju arī saistībā ar zinātniskā institūta “BIOR” informāciju. Tā vēsta, ka Latvijā palielinās saslimstība ar šo slimību un pēdējo piecu gadu laikā divkārt pieaudzis gadījumu skaits, kad trihinelozes ierosinātāji konstatēti mežacūkās. Savukārt savvaļas lapsās un jenotsuņos invāzija pieaugusi vēl ievērojamāk. Pirms septiņiem gadiem veiktā pētījumā tikai trešdaļai no izmeklētajām lapsām bija konstatēti trihinellas kāpuri, taču 2012. gadā jau 70% lapsu. Šādu slimības izplatības pieaugumu esot sekmējuši gan mednieku paradumi, gan daudzo dzīvnieku līķu nekorekta un novēlota savākšana.
Reģionālās pārvaldes vadītājs atgādina, ka mežacūka ir visēdāja un tāpēc dzīvniekā ir trihinellas kāpuri. Cūka ēd gan beigtas lapsas, gan jenotsuņus. Mednieku paradumi jeb “kultūra” izpaužas, atstājot nomedīto dzīvnieku iekšas mežā, kur tās apēd arī lapsas un jenotsuņi. Kombināciju skaits, kā kurš inficējas ar šo slimību, pieaug, kad meža dzīvnieku iekšas izbaro mājdzīvniekiem. Šādi “grēko” ne visi mednieku kolektīvi, bet pietiek ar vienu, lai slimības izplatība turpinātos. Ja kādu faktoru, piemēram, nevīžīgo rīcību ar nomedīto dzīvnieku iekšām, novērstu, turpmāku slimības izplatību varētu ietekmēt.
“Staburagam” zināms, ka mūsu kaimiņvalsts Baltkrievijas mežā mītošās mežacūkas ir vairāk inficētas gan ar trihinellas kāpuriem, gan cūku mēra ierosinātājiem, tāpēc Baltkrievijas mednieki šos dzīvniekus nemedī.
Kaķi un suņi izsprūk no potēm
Joprojām aktuāla dzīvnieku slimība ir trakumsērga. Nesen PVD sācis meža dzīvnieku vakcināciju pret šo slimību, izmantojot mazās aviācijas lidmašīnas. Tā sākta Kurzemes reģionā un turpināsies līdz pat maija beigām, aptverot visu Latvijas teritoriju. Vakcīnai izmanto novājinātu trakumsērgas vīrusu, kas iestrādāts zivju miltu, tauku un parafīna maisījumā. Iedzīvotājus, kuri pamanījuši vakcīnu — brūnganu kubiciņu, nedaudz mazāku par sērkociņu kastīti, lūdz to neaiztikt, jo meža dzīvnieki sajutīs cilvēku aromātu un ēsmu neēdīs.
Pērn trakumsērga konstatēta diviem mājdzīvniekiem — sunim un govij, tāpēc PVD atgādina, ka liela nozīme trakumsērgas izskaušanā ir arī mājas dzīvnieku, īpaši to, kuri tiek turēti lauku sētās, vakcinācijai pret trakumsērgu. PVD pērn veiktās dzīvnieku novietņu pārbaudes liecina, ka ļoti bieži lauku sētu mazākie iemītnieki — suņi un kaķi — pret trakumsērgu nav vakcinēti.
Gunārs Rubins teic, ka likums nosaka mājdzīvnieku vakcināciju pret trakumsērgu reizi gadā. Mājas suņiem, kaķiem un pēdējā laikā arī mājas seskiem tā ir obligāta. Regulārajās saimniecību apskatēs PVD to pārbauda. Ja neizdarību konstatē pirmo reizi, saimniekam dod aptuveni mēnesi laika, lai to izdarītu. Konstatējot atkārtotu pārkāpumu, sods ir no 5 līdz pat 250 latiem.
Par komplektu
samaksās
Joprojām PVD aktualitāte ir klasiskais cūku mēris. Ir izdevies ierobežot slimības izplatīšanos mājas cūku vidū, taču tas joprojām tiek konstatēts mežacūku populācijā un ir nopietns drauds arī mājas cūkām. Kopš slimības uzliesmojuma pērn līdz šīgada 21. martam atklātas 158, tajā skaitā 96 šogad, ar klasisko cūku mēri inficētas mežacūkas. Turpinot slimības apkarošanu, maija sākumā PVD sadarbībā ar Meža dienestu un mednieku kolektīviem pierobežas teritorijā sāks mežacūku vakcināciju pret klasisko cūku mēri. Vakcīnu ar lāpstām ierok zemē, tāpēc, kamēr zeme ir sasalusi vai to klāj sniegs, darbus nevar sākt.
PVD pārstāvis teic: ja notikusi cūku masveida nobeigšanās, speciālisti paraugus ņems bez maksas. Attiecībā uz mežacūkām — līdz gada beigām, veicot cūku mēra novērošanu, noteikts paraugu (asinis, limfmezgli, liesas, nieres) skaits, kurus mednieki var nodot PVD nodaļās, arī Jēkabpils vai Aizkraukles. No Sunākstes, Staburaga, Aiviekstes, Daudzeses, Mazzalves, Pilskalnes pagasta vēl nepieciešami divi paraugi, no Aizkraukles, Kokneses, Bebriem, Iršiem, Zalves, Neretas un Klintaines pa vienam paraugam. Viens no retajiem mednieku kolektīviem, kuri šo plānu izpildījuši, ir Skrīveru mednieku kolektīvs. Pie tam, par katru komplektu PVD arī samaksās 15 latu.
