Aizkraukles novada domes deputāti uzklausīja SIA “Aizkraukles KUK” valdes locekļa Ivara Sekača ziņojumu par pagājušā gada darbu. Diskusijas raisījās par atkritumu šķirošanu konteineros.
Algas nepalielinās
Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināta (KUK) pamatdarbība ir sadzīves atkritumu apsaimniekošana, bet tā strādnieki dara arī daudz ko citu — pļauj zāli, apkopj lietusūdens kanalizācijas sistēmu, veic remontus, ziemā tīra ielas un ceļus. Uzņēmumā strādā 22 cilvēki. Pērn viņu darba algām iztērēts 120 tūkstošu latu. Vidējā alga bija 455 lati pirms nodokļu nomaksas.
Salīdzinot ar 2011. gadu, ieņēmumi ir palielinājušies: 2011. gadā tie bija 313,7 tūkstoši latu, bet 2012. gadā — 422,4 tūkstoši latu. Pērnais gads noslēgts ar 20,5 tūkstošu latu lielu peļņu, un arī šajā gadā uzņēmums to plāno. Šogad uzņēmums darba algas nepalielinās, neplāno arī ne piemaksas, ne prēmijas vai naudas balvas.
Kā izlietos peļņu? Ivars Sekacis stāsta, ka 10 procentu peļņas ieskaitīts pašvaldībai, bet pārējo plāno izmantot jaunas tehnikas iegādei.
Apbedīšanas birojs, kas bija KUK paspārnē, ir slēgts jau aizpērn, jo strādāja ar zaudējumiem.
Piedalās konkursos
Konkursā par atkritumu izvešanu Skrīveru novadā KUK zaudēja, uzvarēja SIA “Ķilupe” no Ogres. Tagad uzņēmumam jāpiedalās konkursā Kokneses novadā, kur atkritumu izvešanas līgums ir noslēgts ar apmēram 500 personām. Dažā pagastā līgums ar iedzīvotājiem ir noslēgts gadam, tādēļ nav skaidrs, kā būs jārīkojas, ja uzvarēs konkurentfirma.
“Grūti spriest, kā mēs strādāsim turpmāk, jo citas firmas piedāvā ļoti zemas cenas, un mēs vairs nevaram konkurēt,” teic uzņēmuma vadītājs.
Pirks asenizācijas mašīnu
Uzņēmumam ilgtermiņa saistību nav, bet īstermiņa saistības ir 53,6 tūkstoši latu.
Sekača kungs stāsta, ka visi transportlīdzekļi ir darba kārtībā, izņemot asenizācijas automašīnu, tādēļ par četriem tūkstošiem latu plānots nopirkt lietotu asenizācijas mašīnu.
Debitori ir parādā 74,7 tūkstošus latu. Deputāti jautā, kas ir debitori — vai iedzīvotāji? Sekača kungs skaidro, ka “Lauma” regulāri maksā no iedzīvotājiem saņemto naudu par atkritumu apsaimniekošanu, un par debitoru ikviens kļūst tad, kad uzņēmums izraksta rēķinu. Vislielākais parādnieks ir Aizkraukles ATU, kas nav samaksājis 13 tūkstošu latu par labiekārtošanas darbiem pie autobusu stacijas, lai gan pašvaldība uzņēmumam naudu esot ieskaitījusi.
Jārīko kampaņa
Deputāti teic, ka iedzīvotāji sūdzas par konteineru trūkumu dalītajiem atkritumiem, to ir par maz. Sekača kungs taisnojas ar tradicionālo atrunu — iedzīvotāji papīram un PET pudelēm domātajos konteineros samet arī citus sadzīves atkritumus, viņus esot grūti pārliecināt, ka atkritumi ir jāšķiro. Esot arī labi piemēri, kaut vai pie pasta novietotajos konteineros tiekot iemesti tikai šķiroti atkritumi.
Deputāti uzskata, ka vienā dienā iedzīvotājiem nevar iemācīt labus ieradumus, tas ir ilgstošs un regulārs darbs, uz konteineriem ir jāuzlīmē lieli uzraksti ar informāciju, ko tajos nedrīkst mest, pastkastītēs ir jāievieto skaidrojoša informācija par atkritumu šķirošanu, jāpublicē raksti “Domes Vēstīs”, jāsagatavo sižets vietējā tele-
vīzijā un jārāda katru nedēļu, par šķirošanu jārunā skolās, jo bērni šajā ziņā izglīto savus vecākus. Ir jārīko kampaņa, taču nav jēgas to darīt, ja nav, kur šķirotos atkritumus iemest.
Kad sākt kampaņu un novietot konteinerus? Dažs deputāts domā, ka septembrī, sākoties mācībām skolās, cits teic, ka jāpagaida, līdz pabeigs “Purvciema” pārbūvi, vēl kāds uzskata, ka to vajag darīt jau tagad. Sekača kungs gan teic, ka KUK neesot problēmu izvietot konteinerus un uzlīmēt uz tiem uzrakstus — lai “Lauma” norāda vietas, kur konteinerus novietot.
