Pļaviņās turpinās šī pavasara postošo plūdu seku novēršana. Lieli zaudējumi ir gan pašvaldības, gan iedzīvotāju īpašumiem. Tāpēc nesen notikušajā novada domes sēdē deputāti sprieda, kā labāk risināt šo problēmu. Todien deputāti tikās arī ar iedzīvotājiem, atbildēja uz viņus interesējošiem jautājumiem. Tie bija galvenokārt par plūdiem un to radītajām sekām.
Noteikumus izskatīs steidzami
Šī pavasara lielajos plūdos Pļaviņās cieta ap 80 ēku. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, plūdu radītie zaudējumi Pļaviņu novada pašvaldības īpašumiem ir ap 150 000 latu. Valdība sola segt līdz 70 procentiem no šiem izdevumiem un, iespējams, arī nedaudz vairāk. Lieli postījumi ir arī iedzīvotāju īpašumiem — līdz pat 200 000 latu. Protams, visus zaudējumus iedzīvotājiem nebūs iespējams kompensēt, bet atbalsts būs. Pļaviņu novada dome šim mērķim paredzējusi naudu no pašvaldības sociālā budžeta, novada biedrībām nesadalītajiem budžeta līdzekļiem un neparedzētiem gadījumiem domātajiem. Pusi no šiem izdevumiem atlīdzinās valsts.
Novada domē izstrādāti un domes sēdē apstiprināti saistošie noteikumi, kas nosaka vienreizējo pabalstu izmaksas kārtību ārkārtas situācijā nonākušiem Pļaviņu novada iedzīvotājiem plūdu radīto zaudējumu novēršanai. Tie vēl jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, bet tās pārstāvji informējuši, ka izdarīs to steidzami. Kad noteikumi stāsies spēkā, cilvēki varēs vērsties novada sociālajā dienestā ar iesniegumu un saņemt pabalstu, ja mājoklis nav apdrošināts vai par to nepienākas apdrošināšanas atlīdzība.
Pļaviņu novada sociālā dienesta vadītāja Valentīna Babre stāsta, ka visi plūdos cietušie īpašumi apzināti. Vērā ņēma galvenokārt postījumus dzīvesvietai, tāpēc galvenais ir palīdzēt cilvēkiem veikt telpu sienu un grīdas remontu. Iedzīvotājus vēlreiz informēs par iespēju saņemt sociālo pabalstu. Vienistabas dzīvoklim tas būs līdz 150 latu, divistabu dzīvoklim — līdz 250, trīsistabu — līdz 350, bet individuālajai mājai — līdz 650 latiem.
Ja nepieciešams, turpinās arī izsūknēt akas un pagrabus.
Meklē jaunas mājas
Tā kā applūda sociālās aprūpes centra ēkas pirmais stāvs, kur bija izvietotas vairākas iestādes, tagad tām, vismaz uz laiku, vajadzīga cita darba vieta. Policija atradusi telpas Raiņa ielā 51, Sarkanā Krusta Pļaviņu nodaļai piešķirta mītne otrajā stāvā Raiņa ielā 65. Vēl gan nav zināms, kur turpmāk strādās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Pļaviņu brigādes mediķi. Plūdu dienās viņu darba vieta bija Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) telpās Atvaru ielā, bet tagad — Jēkabpilī. Dienesta vadība paziņojusi, ka iepriekšējās telpās vairs neatgriezīsies. Izskatot pašvaldības piedāvātos variantus, šobrīd izvēlētas telpas Daugavas ielā 43, pie pilsētas trenažieru zāles, kuras vēl jāremontē. VUGD vēlētos “ātros” savā ēkā arī turpmāk, bet piedāvātās telpas ir otrajā stāvā, kas atkal neapmierina mediķus. Par šo variantu vēl lems abu dienestu vadība, bet Pļaviņu novada pašvaldības deputāti atzina, ka jādara viss, lai “ātrie” iespējami drīzāk atgrieztos Pļaviņās. Tāpēc jāmeklē telpas, kuras vismaz uz laiku var izmantot bez remonta, un jāparedz šiem darbiem arī pašvaldības līdzfinansējums.
Šajā laikā saņemts arī liels sabiedrības atbalsts. Palīdzēt iedzīvotājiem sakārtot īpašumus devās vidusskolēni, līdzekļus iedzīvotāju atbalstam vāc atbalstītāji. Palīdzību piedāvājusi arī portāla www.draugiem.lv komanda. Pašvaldībā nolēma viņus uzņemt vasarā, kad veiks remontdarbus, tad palīgi noderēs.
Viedokļi atšķiras
Iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji apsprieda, vai kritiskajā situācijā varēja rīkoties citādi. 2010. gadā spridzināja ledu Daugavā, pērn uz tā kaisīja kūdru, bet šogad bija paredzēta ledus zāģēšana, kas ieteikta kā videi visnekaitīgākais veids. Tomēr, izrādās, Latvijā nemaz nav tādas tehnikas. Valsts varētu domāt par šādas iekārtas, ko varētu izmantot visā Latvijā, iegādi.
Kritiskākajā plūdu brīdī bija iecere ledus spridzināšanai izmantot jaudīgāku spridzekli, bet tam vajadzēja vairāku valsts amatpersonu saskaņojumu. Šī procedūra sākta, bet ledus upē jau izkustējies. Arī viedokļi, vai plūdu draudu laikā jāpaaugstina ūdenslīmenis Daugavā vai nē, ir ļoti atšķirīgi.
Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis domā, ka lielākus postījumus pilsētai novērsis vēl nepabeigtais aizsargdambis. Tas savu uzdevumu paveicis labi. Būvnieki pēc plūdiem to apskatījuši un ir apmierināti ar rezultātu. Šo būvi projektējuši speciālisti, kuri atzinuši, ka būvēt augstāku dambi nav nozīmes, jo pilsēta applūdīs no pazemes.
Par šiem jautājumiem plašāk paredzēts runāt 14. maijā, kad Pļaviņu novada kultūras centrā būs tikšanās ar dažādiem speciālistiem, kuri centīsies skaidrot, kāpēc notika plūdi un kā tos iespējams novērst.
