Klāt pavasaris, un mednieki drīzumā sāks labiekārtot medību iecirkņus — remontēt ziemā sabojātos medību tornīšus, barotavas, apsēt piebarošanai domātos lauciņus. Sadarbojoties ar mednieku organizācijām, uzņēmums “Latvijas valsts meži” izstrādājis noteikumus, kuri medniekiem jāievēro, labiekārtojot medību saimniecību.
Vienotas prasības visiem
Par to, kas medniekiem jāņem vērā, stāsta Vidusdaugavas mežsaimniecības meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists Raimonds Liepiņš.
— Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Vidusdaugavas mežsaimniecības teritorijā medī 111 mednieku kolektīvu. Līdz šim nav bijis vienotu noteikumu, kā labāk ierīkot un aprūpēt medību infrastruktūru, — saka Liepiņa kungs. — Katrs šo darbu ir veicis pēc saviem ieskatiem un iespējām. Vairumā gadījumu tas bijis pieņemami gan mežam, gan uzņēmumam “Latvijas valsts meži”. Tomēr, lai visiem medniekiem būtu vienādi noteikumi, izstrādājām vienotas prasības, ko saskaņojām ar lielākajām mednieku intereses pārstāvošajām organizācijām. Šobrīd strādājam pie tā, lai šos noteikumus ietvertu jau esošajos medību tiesību nomas līgumos.
Noteikumos teikts, kur drīkst ierīkot meža dzīvnieku barotavas, novietot medību torņus, lai tie netraucētu “Latvijas valsts mežu” saimnieciskajām interesēm, kur drīkst ierīkot piebarošanas lauciņus un sāls stabus vai laizītavas.
Jāsargā
jaunaudzes
Reizēm mednieki barotavas ierīko uz novadgrāvju atbērtnēm. Tas nav pieņemami, jo pa tām mēdz pārvietoties mežizstrādes tehnika, un arī meža dzīvnieki, pavadot tur ilgāku laiku, bojā grāvju malas. Īpaši mežacūkas, kuras ap barotavu mēdz veidot pamatīgus rakumus. Tāpat barotavu ierīkošana aizliegta tuvāk par 100 metriem no jaunaudzēm, kurās priedes vai egles nav pārsniegušas piecu metru, bet apses — desmit metru augstumu. Protams, barotavas nedrīkst izvietot arī pašās jaunaudzēs. Ja kociņi vēl nav pietiekami izauguši, meža dzīvnieki jaunaudzes viegli var nopostīt, radot meža īpašniekam ievērojamus zaudējumus. Kad meža dzīvnieks ir ēdis sulīgo barību, piemēram, bietes vai kartupeļus, viņš meklē ko citu, un jaunie apšu un skujkoku dzinumi jaunaudzēs ir ātri iegūstama “cietā” barība. Tāpat barotavas nedrīkst ierīkot meža ceļu malās un uz nobrauktuvēm. Izberot barotavās pārtikas produktus, neapzinīgākie aizmirst savākt plastmasas iesaiņojumu un ne tikai piemēslo mežu, bet arī apdraud dzīvniekus, kurus vēlas piebarot. Barotavu ierīkošana aizliegta arī mikroliegumos, kur palielināta dzīvnieku koncentrācija var izmainīt vidi. Ierīkojot sāls laizītavas, jāņem vērā tie paši nosacījumi, kas ierīkojot barotavas.
Naglas — tikai sausā kokā
Mednieki reizēm “grēko”, arī ierīkojot medību tornīšus. Pats galvenais — tornīšus aizliegts pienaglot pie augošiem kokiem. Kad tornītis sapūst, naglas joprojām paliek kokā un bojā to. Mednieku “aizmirsto” naglu dēļ vēlāk var tikt bojātas arī zāģētavu iekārtas. Augošus kokus drīkst izmantot tikai torņu un kāpņu atstutēšanai vai specializētu iekaramu sēdvietu ierīkošanai. Tāpat nedrīkst “apcirpt” koku galotnes, kuras traucē skatam no medību tornīša. Savukārt pārvietojamos torņus nevajadzētu “aizmirst” uz ceļa braucamās daļas un apgriešanās laukumos. Arī uz stigām tornīši jānovieto tā, lai tos varētu apbraukt tehnika.
Svarīgs ir tornīšu estētiskais izskats — medību process jāorganizē ar gaumi, lai apmierināti būtu ne tikai mednieki, bet arī citi cilvēki, kuri mežā atpūšas.
Savukārt, ierīkojot šaušanas stigas, tās nedrīkst būt tuvāk par 60 metriem viena no otras, turklāt bez maksas drīkst nocirst kokus, kuru diametrs 1,3 metru augstumā ir līdz desmit centimetriem. Par lielāku koku ciršanu jāmaksā un koku ciršana jāsaskaņo. Sausu koku ciršana medību objektu ierīkošanai līdz 14 centimetriem diametrā 1,3 metru augstumā ir bez maksas, bet par resnākiem ir jāmaksā.
Lauciņš meža
vidū
Pēdējos gados mednieki nav īpaši aktīvi centušies mežā ierīkot piebarošanas lauciņus. Ja tomēr nolemts tādu ierīkot un aprūpēt ilgāku laiku, būs nepieciešama īpaša vienošanās, kurā “Latvijas valsts meži” apņemas noteiktu laiku neveikt šīs platības apmežošanu, savukārt mednieki apņemas to kopt un rīkoties tā, lai meža dzīvniekiem tur būtu iespēja baroties. Diemžēl meža dzīvniekam pievilcīgāks šķiet zemnieka vairākus desmitus hektāru lielais labības lauks, nevis mazs zemes pleķītis mežā, kur nabadzīgā augsnē mēģina kaut ko izaudzēt.
