Aizkraukles novada pašvaldība šogad plāno ieņemt 4,8 miljonus latu, bet tērēt 5,3 miljonus. Tomēr tas ir bezdeficīta budžets, jo izlietos arī pagājušajā gadā virs plāna iekasēto iedzīvotāju ienākuma nodokli un ietaupīto naudu — pavisam 467,8 tūkstošus latu. Savukārt 120 tūkstošu latu atstās nākamajam gadam.
Atvēl tikai
80 procentu
Pagājušā gada pārskatā redzams, ka pašvaldības iestādes, tajā skaitā bērnudārzi un skolas, dzīvojušas taupīgi — visi plānotie līdzekļi nav iztērēti. “Iestāžu budžetu veidojam ar rezervi, piemēram, vairāk naudas paredzam apkurei, gadījumiem, kad jāaizvieto saslimušie darbinieki,” skaidro Aizkraukles novada pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja — galvenā ekonomiste Zinaīda Krūmiņa. “Iestādes, protams, ir tērējušas naudu visiem paredzētajiem saimnieciskajiem izdevumiem un algām, tomēr mums ir noruna — ja nauda paliek pāri, tā nav lieki jātērē. Piemaksām tā nav paredzēta. Šogad nevienam darbiniekam algu nav paredzēts palielināt. Arī deputātu atalgojums ir iepriekšējā gada līmenī.”
Pērn bija plānots iekasēt 3,12 miljonu latu lielu iedzīvotāju ienākuma nodokli, tomēr izdevās iegūt par 211 tūkstošiem latu vairāk — 3,33 miljonus. Pārpildes summu iztērēja nedaudz, piešķirot brīvpusdienas visiem 2. — 6. klases skolēniem.
Taču šīgada plāns ir mazāks — 3,19 miljonu latu. Kāpēc tā? “Plānu nosaka Finanšu ministrija, ņemot vērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda aprēķinu šim gadam,” stāsta Zinaīda Krūmiņa. “Pašvaldības iegūst tikai 80 procentu no ienākuma nodokļa, pārējo saņem valsts. Vēl 2011. gadā pašvaldībām piešķīra 82 procentus saņemtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Lai gan Pašvaldību savienība centās panākt vismaz 82 — 85 procentus, šogad viss palika tāpat kā iepriekš.”
Pērn pašvaldība saņēma arī 114,7 tūkstošus latu lielu nekustamā īpašuma nodokli par zemi, tajā skaitā nodokļa parādu (šogad plāno iekasēt 100 tūkstošu latu) un 130 tūkstošu latu — par ēkām (šogad — 135 tūkstošus latu). Pērn ieņemts arī 26 tūkstošus latu liels azartspēļu nodoklis (šogad plāno tikpat daudz).
Aizņēmums — ap
četriem miljoniem
Pagājušā gada budžets bija lielāks — pērn iztērēja 8,5 miljonus latu, tajā skaitā Eiropas fondu un valsts piešķirto naudu infrastruktūras projektiem pilsētā un pagastā. “Purvciema” pārbūvei pērn izlietoja 2,4 miljonus latu, un šogad darbi jāpabeidz, iztērējot divus miljonus latu. 143,4 tūkstošus latu paredzēts izmantot no pagājušajā gadā atlikušās naudas, bet pārējo aizņemsies. Spīdolas ielas pārbūvei ar Eiropas atbalstu šogad plānoti 642,4 tūkstoši latu. Tie šogad arī būs lielākie darbi, kuriem pašvaldība naudu aizņemsies Valsts kasē. Pašlaik pašvaldības kredītsaistības ir 3,9 miljoni latu (tikpat lielas tās bija arī pirms gada), bet, kad sāksies būvdarbi, kredītsaistības pieaugs vēl par 1,6 miljoniem latu. Valsts kase naudu ir jau piešķīrusi, bet to ieskaitīs tikai tad, kad vajadzēs norēķināties par darbiem. Procentu atmaksai šogad tērēs 190 tūkstošu latu.
“2013. gadā mums būtu jāatmaksā 207 tūkstoši latu no kredīta pamatsummas, bet, tā kā 2011. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārpilde un valsts atmaksāja daļu pabalstu naudas, jau toreiz Valsts kasei atmaksājām 156 tūkstošus latu, bet 2012. gadā — pārējo summu, līdz ar to visa šīgada kredīta summa ir atmaksāta, un procentos esam ietaupījuši sešus tūkstošus latu,” stāsta Zinaīda Krūmiņa.
Pabalstu slogs vien pašiem
Mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un ielām šogad ir 80,3 tūkstoši latu. Kopā ar atlikumu no pagājušā gada Aizkraukles novada ielu un ceļu kopšanai šogad plānots izlietot 120 tūkstošu latu, tajā skaitā ielu un ceļu kapitālajam remontam — 80 tūkstošu, bet plaisu un bedrīšu remontam — 14 tūkstošu latu.
Ielu apgaismojuma apkalpei, maksai par elektroenerģiju un remontam šogad paredzēti 49,8 tūkstoši latu.
Aizkraukles novadā sociālajiem pabalstiem pērn iztērēja gandrīz pusmiljonu — 495,3 tūkstošus latu, tajā skaitā no valsts pašvaldība ir saņēmusi tikai 78,2 tūkstošus latu — daļu no pabalstiem iztērētās summas. Taču šogad valsts pašvaldībām pabalstus vairs nekompensē, tādēļ dome šim gadam trūcīgo un mazturīgo atbalstam ieplānoja 480 tūkstošu latu — no pašvaldības budžeta tērēs vairāk naudas nekā pērn.
Aizkraukles pensionāri ir pieraduši, ka vasarā pilsētas maršruta autobusā uz dārziem “Lielziedos” var braukt bez maksas. To var darīt arī šogad — tam atvēlēti 6965 lati (pērn — 6000 latu, aizpērn — vairāk nekā 5000 latu). Summa palielinās, jo dārgāka kļūst degviela.
Bērnudārzos
izmaksas lielākas
Izglītībai novadā šogad tērēs 2,8 miljonus latu (pērn bija ieplānoti 2,7 miljoni, aizpērn — 2,5 miljoni), tajā skaitā 948 tūkstoši latu ir no valsts saņemtā mērķdotācija skolotāju algām.
Izglītības iestāžu uzturēšanai un tehnisko darbinieku algām dome piešķīra 1,7 miljonus latu (tikpat, cik pērn). Algas nav palielinātas. Novada ģimnāzijā šim nolūkam plāno tērēt 157 tūkstošus latu, 1. vidusskolā — 116,8 tūkstošus, pilsētas sākumskolā — 116 tūkstošu, pagasta sākumskolā — 139 tūkstošus, vakara (maiņu) vidusskolā — 42 tūkstošus, mūzikas skolā — 72 tūkstošus, mākslas skolā — 55,6 tūkstošus, bērnu un jauniešu centrā — 58,6 tūkstošus, sporta skolā — 55 tūkstošus latu. Bērnudārzos izdevumi ir vēl lielāki — “Auseklītī” tērēs 283 tūkstošus, “Zīlītē” — 284 tūkstošus, “Saulītē”— 26 tūkstošus latu (174,4 tūkstošus latu sedz valsts).
Izglītības iestādes 107,9 tūkstošus latu plāno ieņemt par maksas pakalpojumiem, tajā skaitā par ēdināšanu bērnudārzos, telpu nomu, no līdzdalības maksājumiem mākslas un mūzikas skolā.
Brīvpusdienām
98,5 tūkstoši
Brīvpusdienas novada skolu
1. — 2. klases skolēniem nodrošina valsts, tomēr pašvaldība katram vēl piemaksās 40 santīmu dienā. Savukārt 3. — 6. klases skolēniem tās apmaksās pilnībā. Šim mērķim šogad budžetā atvēlēti 98,5 tūkstoši latu.
Skolēnu biļešu atmaksai paredzēts 10 tūkstošu latu. Pērn dome nolēma atmaksāt arī biļetes tiem skolēniem, kuri deklarēti citā novadā, bet mācās Aizkrauklē.
Šogad citiem novadiem savstarpējos norēķinos Aizkraukles novada pašvaldībai par savu bērnu skološanu Aizkrauklē būs jāmaksā par dažiem latiem vairāk, tomēr gadā tā ir visai pamatīga summa — bērnudārzā “Auseklītis” par vienu bērnu gadā jāmaksā Ls 1411, “Zīlītē” — Ls 1374, Aizkraukles pagasta sākumskolā — Ls 1381, Aizkraukles pilsētas sākumskolā — Ls 339, Aizkraukles 1. vidusskolā — Ls 671, Aizkraukles novada ģimnāzijā — Ls 490, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolā — Ls 282.
Pēc pašvaldības informācijas, “Auseklīti” apmeklē 200 bērnu, “Zīlīti” — 207, Aizkraukles 1. vidusskolu — 174, novada ģimnāziju — 321, pilsētas sākumskolu — 343, Aizkraukles vakara (maiņu) vidusskolu — 148, pagasta sākumskolu — 101.
Kultūras namu
apmeklē vairāk
Aizkraukles novada kultūras nama divu ēku uzturēšanai pilsētā un pagastā un darbinieku algām dome pērn ieplānoja 167,9 tūkstošus latu, tomēr iztērēja vairāk — 194,4 tūkstošus latu. “Tas tādēļ, ka pieauga maksa par apkuri, gada pēdējos trijos mēnešos saņēmām valsts mērķdotāciju kolektīvu vadītāju algām, 12,2 tūkstošus latu dome piešķīra papildus tautastērpu iegādei “Leader” projektā,” stāsta kultūras nama direktore Anta Teivāne. Šogad plānots tērēt 184,5 tūkstošus latu. Darbinieku algas nav palielinātas. Valsts mērķdotācija kolektīvu vadītāju algām plānota vairāk nekā 4000 latu.
Iekasējot 10% no pārdoto biļešu naudas par viesmākslinieku izrādēm un koncertiem un telpu īres maksu, pagājušajā gadā atgūti 7,8 tūkstoši latu — vairāk, nekā plānots. Tas tādēļ, ka pēc remonta kultūras namā ir vairāk apmeklētāju un ir lielāks pieprasījums pēc telpām semināriem un citiem pasākumiem.
Atbalsta gan latviešu, gan krievu izrādes
Kultūrai paredzēts tērēt 18,8 tūkstošus latu — gan pasākumiem kultūras namā un ārpus tā, gan pašdarbnieku līdzdalībai Dziesmu un Deju svētkos.
Konkursam “Klusie ūdeņi” dome šogad ieplānoja 2000 latu un par biļetēm atguva 1200 latu — šo summu tērēs citiem kultūras pasākumiem.
Ievērības cienīgs notikums būs rokoperas “Lāčplēsis” uzvedums Aizkrauklē 25. novembrī. Rokoperas 25 gadu jubilejai iestudējums tiek atjaunots, kāds tas bija deviņdesmitajos gados, un 1000 latu līdzfinansējumu maksās arī Aizkraukles novada pašvaldība. Tas ir ļoti dārgs projekts, un organizatori līdzfinansējumu lūdz arī citām pilsētām, kurās rokoperu rādīs.
Dome 1000 latu līdzfinansējumu piešķīra arī Rīgas Krievu teātra izrādei Aizkrauklē šīgada nogalē, arī uz to būs jāpērk biļetes. Izrādes nosaukums un datums, kad to rādīs, vēl nav zināms.
Kultūras namā 2. jūnijā būs pasākums, veltīts ziedotājiem Viļņa Plūmes stipendijai. Tam tērēs 230 latu. Līgo pasākumu rīkos pie novada kultūras nama, un tam paredzēts 700 latu.
Pilsētas svētkiem 8. jūnijā, kas būs reizē ar novada sporta svētkiem, pašvaldība plāno izlietot četrus tūkstošus latu. Dziesmu un Deju svētku dalībnieku ēdināšanai un transportlīdzekļiem tērēs ap 10 tūkstošu latu. Pārējo naudu izlietos Jaunā gada sagaidīšanai, pensionāru vakariem un kapusvētku rīkošanai.
“Felidas” izdevumi pieaug
No sabiedriskajām organizācijām vislielāko summu saņems Aizkraukles dzīvnieku aizsardzības biedrība “Felida” bezsaimnieka kaķu sterilizēšanai un apkopšanai — 2750 latu (pērn bija plānots 1650 latu, tomēr ar to bija par maz, tādēļ tika piešķirta papildu summa). Tā kā “Felida” klaiņojošos suņus neķer, pašvaldība viņu notveršanai un izmitināšanai patversmē šogad paredzējusi 500 latu.
Vairāk līdzekļu nepieciešams Sarkanā Krusta Aizkraukles nodaļai — Ls 250 (pērn — Ls 217). Citas sabiedriskās organizācijas saņems tikpat, cik pērn — savienības “Černobiļa” Aizkraukles nodaļa — Ls 165, represēto nodaļa — Ls 270, krievu kopiena “LAD” un Aizkraukles pilsētas pensionāru biedrība — katra pa Ls 500.
Psiholoģiskā centra pakalpojumiem trūcīgajām personām dome piešķīra 300 latu, tā īstenotajam projektam “Nav citas ieiešanas šai pasaulē kā caur bērniem” — 1350 latu.
Sporta pasākumiem šogad plāno izlietot 9500 latu, bet sporta klubiem, sekcijām un komandām —11,5 tūkstošus latu.
***
Aizkrauklē arī šogad pieņemts taupības budžets. Pēdējos gados ne domes, ne budžeta iestāžu darbinieku algas nav palielinātas. Ja nodokļos ir ieņemts vairāk, nekā plānots, naudu izlieto kredītu atmaksai, sociālajiem un citiem pabalstiem, izglītībai.
