Gadsimtā lielākie — tā nodēvēti šī pavasara plūdi Pļaviņās, kad no krastiem izgāja Daugava un Aiviekste.
Applūda vismaz 60 ēku un upēm tuvākās ielas. Pēdējos līdz šim lielākos plūdus pļaviņieši atceras 1979. gadā, bet šoreiz tie pārspējuši visus rekordus. Kā jau katru gadu, cilvēki gatavojās pavasara paliem, sadzīves priekšmetus pirmo stāvu telpās novietojot augstāk, bet situācija izvērtās daudz kritiskāka. Kulmināciju plūdi Pļaviņās sasniedza piektdien, kad ūdenī bija ielas un ēkas visā pilsētas teritorijā, applūdinot Gostiņus, pansionāta ēku, centru “Ideja” un citas mājas šajā vietā. Ledusgabali Daugavas ielas malā bija izstumti līdz pat karjera rajonam.
Kad ledus upē izkustējās, ūdens no pilsētas ielām aizplūda, atstājot īstu postažu. Visas šīs dienas iedzīvotāji un pašvaldības pārstāvji cīnās ar plūdu sekām. Māju pagalmos izliktas žāvēties drēbes, mēbeles un citas sadzīves mantas.
Liela daļa no tām vairs nebūs lietojamas, un ielas malā “aug” arī izmetamo lietu kalns. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki cītīgi strādā, no akām un pagrabiem izsūknējot ūdeni.
Izmirkušas arī jauniešu centra “Ideja” pirmā stāva telpas. Kopā ar jauniešiem tās tīrīja vadītāja Ināra Upeniece. Pirmie nepatīkamie mirkļi jau pārdzīvoti, un tagad jācenšas visu sakārtot. Ināra Upeniece optimistiski cer, ka ar laiku visu izdosies sakopt. Būs jauni projekti, kas palīdzēs “atsperties”. Sagrauts arī skeitparks, kura konstrukciju ūdens “nocēlis” no pamatiem un sabojājis.
“Ātrie” paliek bez mītnes
No savas mītnes plūdi “aizskaloja” arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Pļaviņu brigādi, kas līdz šim bija izvietota sociālās aprūpes centra pirmajā stāvā. Kritiskajā laikā telpas mediķiem atvēlēja VUGD Pļaviņu postenī.
NMPD Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis stāsta, ka šobrīd pieņemts lēmums Pļaviņu mediķu brigādi izvietot Jēkabpilī, jo cilvēkiem jāstrādā piemērotos apstākļos. Atgriezties vecajās telpās nav un nebūs iespējams. Jau iepriekš ar Pļaviņu novada pašvaldību apspriests telpu jautājums, jo esošās ik gadu pakļautas plūdu draudiem. Pagaidām nekādu piemērotu variantu nav bijis, jo piedāvātās bijušas neremontētas, kurās jāiegulda lieli līdzekļi. Šo jautājumu mediķi ar Pļaviņu pašvaldību risinās tuvākajā laikā.
Pļaviņiete Ingūna, kura dzīvo privātmājā Daugavas ielā, atzina, ka 1979. gadā ūdens bijis līdz mājas logiem, bet šoreiz — tikai līdz slieksnim. Toties pagalms pilns ar ūdeni. Kad tas gāzies pāri ielai, skats esot bijis tāds, kā redzēts dabas katastrofu raidījumos televīzijā. Sociālās aprūpes centrs, kur Ingūna strādā, cietis vairāk. Iemītnieki bijuši drošībā, jo istabas ir otrajā un trešajā stāvā, bet izpostīta iestādes veļasmazgātava, kas ir pagalmā.
Jāsāk sakārtot
Vakar Pļaviņu novada domes izveidotā komisija pārbaudīja applūdušos īpašumus pilsētā. Pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Ainārs Arnītis atzīst, ka situācija esot briesmīga. Kopumā applūdis ap 60 ēku. Tagad jāsakārto pašvaldības īpašumi un jāpalīdz iedzīvotājiem, kuriem paredzēti pabalsti.
— Aizsargdambis gar Daugavu, kaut arī nepabeigts, tomēr daudz palīdzēja šajā situācijā, jo aizturēja ledu. Ja tā nebūtu, postījumi būtu vēl lielāki, — teica Ainārs Arnītis.
Valdība gan šajā situācijā nesteidz palīgā, un ar sekām pašvaldībai lielākoties būs jātiek galā pašai. Vien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs paudis viedokli, ka pašvaldībām nav vienām pašām jācīnās ar pavasara plūdu radītajām sekām un valdībai ir ne tikai jāpauž skaidra apņēmība palīdzēt novadiem un to iedzīvotājiem sakārtot savas teritorijas pēc plūdiem, bet ikvienai valsts iestādei, kurai ir piemēroti resursi, jāpalīdz iedzīvotājiem plūdu skartajās teritorijās. Tomēr pagaidām tie ir tikai vārdi. Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde vakar piedalījās premjerministra Valda Dombrovska sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē, kurā lēma par turpmāko rīcību saistībā ar plūdiem. Šobrīd nav zināms, cik daudz valdība palīdzēs Pļaviņām un citām plūdu skartajām pašvaldībām.
